"Kopumā ekonomiskā situācija mums patiešām ir slikta, tādēļ ka esam spiesti ļoti daudz tērēt aizsardzībai, proti tik pat cik agrāk tērējām gadā, tagad nākas iztērēt mēnesī. Būtībā mēs tagad strādājam un tērējam lielākoties aizsardzības vajadzībām," atzīst Oktisjuks.
Karš izmaksā ļoti dārgi
Ukrainā pašlaik vērojama ap 30 procentu liela inflācija, un tās ir pašas optimistiskākās prognozes. Pārtikas produktu, pakalpojumu cenas ir augušas, notikusi nacionālās valūtas devalvācija. Ja līdz Krievijas iebrukumam viens ASV dolārs maksāja 27 grivnas, tagad tās ir 40 grivnas.
"Mūsu ekonomika patlaban ir ļoti atkarīga no Rietumu kredītiem un donoru līdzekļiem. Pēc dažādiem aprēķiniem mums mēnesī vajag aptuveni no piecus līdz deviņus miljardus dolāru. Valdība saka - pieci, seši miljardi, bet eksperti nosauc astoņus un pat deviņus miljardus, lai ik mēnesi varētu segt budžeta deficītu," norāda Oktisjuks.
"Tā ir nauda, kuras mums pietrūkst, lai maksātu algas budžeta darbiniekiem, nodrošinātu sociālās garantijas un arī uzturētu aizsardzības vajadzības.
Jau pieci miljardi dolāri ir liela summa, jo vēl pirms Krievijas pilna apmēra kara sākuma tik lielu summu sastādīja ikgadējā Starptautiskā Valūtas fonda programma Ukrainas ekonomikas stabilizēšanai. Bet tagad tāds deficīts mums ir katru mēnesi. Tāpēc, saprotiet, karš patiešām ir dārgs, un tāpēc mums ir vajadzīgi līdzekļi, lai to nosegtu."
Bloķēta ārējā tirdzniecība
Oktisjuks skaidro, ka Krievijas uzbrukuma dēļ lielā mērā ir bloķēta Ukrainas ārējā tirdzniecība. "Krievija ir nobloķējusi Melno jūru, un tā rezultātā netiek eksportēta gan mūsu lauksaimniecības, gan metalurģiskā produkcija, kas veidoja ap 20 procentus no visiem tirdzniecības ieņēmumiem. Tagad gan daudz maz ir atjaunojusies tirdzniecība ar graudiem, bet no 20 miljoniem tonnu graudu, mēs esam pārdevuši tikai 500 000 tonnu," stāsta Oktisjuks.
Ekonomists norāda: valūtas ieņēmumi sarukuši arī tādēļ, ka Ukrainas vīriešiem karadarbības dēļ aizliegts izbraukt no valsts. "Pēc dažādiem, tostarp, mūsu nacionālās bankas aprēķiniem, 2021. gadā ukraiņu strādnieki aiz robežām varēja nopelnīt aptuveni 10 miljardu dolāru, kas, protams, lielākoties tika sūtīti mājās uz Ukrainu.
Bet tagad, kad vīriešiem ir liegts doties uz ārzemēm, vairs nav iespējas nopelnīt Vācijā, Lielbritānijā, Polijā. Līdz ar to ir audzis arī bezdarbs.
Daudzi uzņēmumi ir pārtraukuši strādāt vai bankrotējuši. Un līdz ar to valstij nav arī nodokļu ieņēmumu."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
