Panorāma

V. Zelenska dzimtajā pilsētā lepojas un noskaņoti cīņai

Panorāma

Panorāma

Ukrainas premjerministrs: Ar sabiedroto atbalstu mēs uzvarēsim!

Ukrainas premjerministrs: Ar sabiedroto atbalstu mēs uzvarēsim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Ukraina jau pusgadu cīnās pret Krievijas iebrukumu. Priekšā ir grūts rudens un ziema, bet Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs ir pārliecināts – ar sabiedroto atbalstu Ukraina uzvarēs. To viņš Latvijas Televīzijai pastāstīja intervijā Kijivā.

Paldies, ka atradāt laiku šai sarunai un mūs satikt Kijivā! Šī ir citāda Ukrainas Neatkarības diena, jo notiek kara laikā. Ar kādām izjūtām jūs to sagaidāt?

Jau 1000 savus pastāvēšanas gadus Ukraina cīnās par savu neatkarību. Ukraina cīnās par to, kas tai ir dārgs, par to, ko mēs gribam, lai mūsu bērni pārmanto tālāk, runājot mūsu valodā, lai mūsu vēsture būtu labi saglabāta. Un tas ir tas, par ko mēs cīnāmies īpaši šogad. Un šī ir sajūta, kas mums liek pūlēties, lai sasniegtu savus mērķus un tos noturētu.

Ukraina jau pusgadu ir karā. Kā jūs spējat noturēt ukraiņu gara spēku?

Mēs cīnāmies par mūsu dzīvi, eksistenci, par mūsu zemes neatkarību. Tas ir tas, kas iedvesmo un motivē katru no mums. Un tā būs līdz mūsu uzvarai. Mēs cits citu iedvesmojam, motivējam. Un mēs ļoti īpaši pateicamies visiem mūsu militārajiem spēkiem, karavīriem, par cīnīšanos pirmajās rindās, lai aizstāvētu to, kas mums ir dārgs.

Bet es uzdodu šo jautājumu arī tādēļ, ka tuvojas ziema. Šodien, esot Kijivā, ir ļoti karsts laiks, bet rudens, ziema tuvojas. Un cilvēkiem būs milzīgi enerģijas, siltuma izaicinājumi, daudzas mājas ir sagrautas. Kā jūs plānojat palīdzēt saviem cilvēkiem?

Mēs gatavojamies apkures sezonai, kas tuvojas, un skaidrs, ka tā kara laikā būs ļoti grūta. Mums ir jāizveido īpaša pieeja un garantijas, lai mēs varētu nodrošināties pret dažādām kara grūtībām un ierobežojumiem. Un arī piedāvāt alternatīvus enerģijas piegādes avotus ne tikai gāzei, bet arī akmeņoglēm, lai būtu ne tikai siltas mājas, bet arī siltais ūdens. Mums vajag laiku un naudu, lai tam visam sagatavotos.

Mēs ceram, ka ar mūsu partneru atbalstu mēs visi kopā varēsim stingri pastāvēt un šo apkures sezonu izturēt. Pat tad, ja šī būs mūsu vēsturē grūtākā sezona.

Kad es minēju militāros un kara riskus, es domāju par to, ka noteiktos rajonos mūsu teritorijās, kas atrodas ļoti tuvu frontes līnijai vai ir uz robežas ar okupētajām teritorijām un kur nav gāzes piegādes un nav iespējams to nodrošināt, mēs īstenojam cilvēku evakuāciju. Lai ciestu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju. Taču tas nozīmē, ka mums uzreiz ir vairāk to cilvēku, kuri ir palikuši bez savām mājām, kurus ir jāmēģina nogādāt drošās teritorijās. Un arī viņiem ir jāsagādā pienācīgi dzīves apstākļi ar apkurinātu māju ziemā un siltu ūdeni.

Ir skaidrs, ka karš Ukrainai izmaksā ārkārtīgi dārgi. Kādi ir jaunākie aprēķini, cik daudz līdzekļu Ukrainai vajadzēs, lai pārdzīvotu kaut vai šo ziemu?

Protams, kopš karš sākās, mūsu valsts budžets ir dramatiski mainījies. Budžeta deficīts ir pakāpies dučiem reižu. Ik mēnesi mums vajag piecus miljardus ASV dolāru, lai aizpildītu naudas trūkumu. Un mēs esam ļoti pateicīgi Eiropas Komisijai, īpaši viceprezidentam Valdim Dombrovskim ("Jaunā Vienotība"), kas rīkojās tik acumirklīgi un ātri nodrošināja finansiālā atbalsta pārskaitījumu. Un to ik mēnesi mazāk vai vairāk regulāri dara mūsu partneri un sabiedrotie. Mēs sadarbojamies ar Starptautisko valūtas fondu, Eiropas Komisiju, kas mums palīdz un nodrošina fondus, lai mēs daudzmaz varētu uzturēt valsts finansiālo situāciju. Jautājums ir, cik ilgu laiku mums būs vajadzīga tāda palīdzība. Mēs šobrīd samazinām visus iespējamos stratēģiski ne tik svarīgos izdevumus un fokusējam visu šo atbalstu, ko saņemam, uz vitāli svarīgajām vajadzībām.

Taču, pat apgriežot izdevumus, tie vienalga ir divi līdz trīs miljardi dolāru, ko mums vajag ik mēnesi.

Tas vajadzīgs, lai valsts joprojām varētu darboties. Lai varētu ne tikai cīnīties ar ienaidnieku, bet darīt visu, kas nepieciešams sociālajā jomā, un atbalstīt visus, kam tas ir nepieciešams. Mēs arī ceram, ka septembrī, oktobrī mēs saņemsim atlikušos astoņus miljardus eiro no Eiropas Komisijas makrofinansiālajā palīdzībā, jo tas nozīmētu, ka mēs turpinātu cīnīties ne tikai par savu brīvību, bet arī par Eiropas Savienības robežām un tām demokrātiskajām vērtībām, kuras mums visiem ir kopīgas.

Kijiva jau kādu laiku ir gluži simboliski kļuvusi par pasaules galvaspilsētu, jo šeit ierodas tik daudz starptautisku delegāciju, viesojas kinozvaigznes. Vai tas jums palīdz?

Jā, tas palīdz ļoti, jo zinām, ka visa pasaule ir vienota ar mums kopā. Visa civilizētā Eiropa, visa civilizētā pasaule sniedz mums atbalstu, un tas liek ne tikai sajusties stipriem, bet arī būt tādiem laikā, kad mēs karojam un arī uzvaram. Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi par visu atbalstu, ko saņemam, un tie nav tikai ieroči kaujām, bet arī sankcijas, jo tās liek sarukt Krievijas budžetam. Līdz ar to Krievijai ir mazākas iespējas finansēt terorismu, ko tā izvērš mūsu zemē. Mēs esam pateicīgi arī par finanšu atbalstu, jo tas nozīmē finansiālu stabilitāti, par ko jau iepriekš runāju.

Šīs vizītes Ukrainā ļoti iedrošina – dod mums cerību un paļāvību, ka mēs ar visu mūsu partneru atbalstu uzvarēsim.

Es gribētu arī pieminēt simbolisko žestu, ko esam saņēmuši, proti, Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Un šeit es personiski gribu pateikties Latvijas prezidentam un premjerministram par viņu aizstāvību un atbalstu, par Ukrainas vārda nešanu pasaulē un Eiropā.

Šajā kara laikā, kas jums bija vispārsteidzošākais, ja runājam par starptautisko atbalstu, jo bija dažādas diskusijas, vai Ukrainai palīdzēt vai nē. Kas jūs personiski pārsteidza visvairāk?

Kara sākumā es jutu, kā izmainās diplomātija, komunikācija premjerministru, prezidentu starpā. Reakcijas bija ļoti ātras un precīzi mērķētas. Jau minēju, ka Eiropas Komisija, viceprezidents Valdis Dombrovskis mums jau pirmajās dienās piešķīra finanšu atbalstu un tad otro, uz ko aicināja arī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena. Patiešām komunikācija kļuva daudz mērķtiecīgāka, neformālāka, koncentrētāka. Un tas tiešām bija pārsteidzoši. Bet tas ir tik svarīgi kara apstākļos. Grūti laiki pieprasa stingru rīcību.

Ko šis karš jums nozīmē personiski? Jūs esat tēvs, jums ir ģimene, draugi, un jūs esat arī karā esošas valsts premjerministrs. Ko šis pusgads jums personiski ir nozīmējis?

Mans un prezidenta ikdienas darbs ir virzīts tikai vienam mērķim. Tā ir uzvara, un uzvara tik ātri, cik vien iespējams. Esmu pārliecināts, ka mēs nevaram uzvarēt šo karu, esot tikai vieni paši kaujas laukā, bet esot vienoti un ļoti koncentrēti uzvarai, un ar mūsu partneru atbalstu mēs pilnīgi noteikti arī uzvarēsim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti