LTV: Ikvienam, kas mīl Ukrainu, ir tikai viens jautājums – kad beigsies karš?
Oleksijs Arestovičs: Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, bet es domāju, ka novembrī būs skaidra kara tālākā gaita. Es neredzu karu ilgstam pēc nākamā gada pavasara, vasaras.
Pēc kara loģikas, tempiem karš var ilgt vēl, maksimums, rudeni, ziemu un pavasari.
Bet Ukrainas militāri politiskā vadība, pirmām kārtām prezidents, ir vairākkārt izteikusies, ka labi būtu izbeigt karu līdz ziemas sākumam, jo mēs saprotam, ka situācija ar energoresursu piegādēm ir sarežģīta gan Ukrainai, gan Eiropai. Tādēļ mūsu kopējās interesēs – Ukrainas, Rietumu, Eiropas Savienības un NATO interesēs – ir karu pabeigt ap novembri un ar pretinieka sagraušanu.
Kas panāks uzvaru?
Uzvaru panāks Ukrainas karavīri kaujas laukā un sabiedroto palīdzība. Tajā skaitā arī jūsu. Mēs zinām, ka Latvija devusi trešdaļu no tā, kas ir, pat vairāk. Pat riskējot zināmā mērā uz brīdi ar savām kaujas spējām. Par to mēs esam pateicīgi. Katrs, ticiet, katrs Ukrainas pilsonis, kareivis un virsnieks zina, ka jūsu palīdzība ir nenovērtējama.
Patiesībā situācija ir atkarīga no Rietumu ieroču piegādēm. 25 “HIMARS” apturēja viņu uzbrukumu. Vēl 25 papildus, un mēs viņus sagrausim pilnībā. Šeit jautājums par to, cik laikus pienāk Rietumu palīdzība. Ceram, ka lendlīze [ASV likums, kas ļauj paātrināt militārās tehnikas piegādes Ukrainai] ātrāk sāks strādāt, un tad šo jautājumu atrisināsim.
Kā noturēt Rietumu interesi, lai Ukrainai palīdzētu, lai nenogurtu?
Es domāju, ka noguruma pakāpe ir pārspīlēta. Tā drīzāk ir diskusiju tēma medijos, nevis reālas sajūtas sabiedrībā. Cilvēki lieliski saprot, valdības saprot situāciju vēl labāk. Mums ir stabili, garantēti sabiedrotie ASV, Lielbritānija, Polija un Baltijas valstis, arī Latvija, Skandināvijas valstis. Vairākkārt ir atkārtots, tajā skaitā nesen tiekoties Kopenhāgenā, Bens Voliss, Lielbritānijas aizsardzības ministrs, teica – mēs nenogursim. Un tas tā ir, mēs to saprotam.
Visi saprot, ka kopš 1945. gada šis ir lielākais karš Eiropā.
To nevar uzvarēt ātri, vajag laiku. Jārunā drīzāk nevis par nogurumu, bet par risku vadību.
Par iespējamo sarežģījumu plānošanu ziemā. Visi saprot, ka Krievija izmanto energoresursu piegādes kā ieročus. Bet, no otras puses, visi tam jau laikus gatavojās.
Eiropas liktenis ir saistīts ar Ukrainas likteni, jo Putina režīms jau ir paziņojis, ka karo ar visiem Rietumiem. Un tas jāpieņem kā taisnība, viņi runā tīru patiesību. Un tādēļ Rietumiem ir jāuzvar. Ukraina kaujas laukā, bet jūs palīdzot, ar ekonomiskajām sankcijām un ar gatavību stoiski pārvarēt iespējamās neērtības, piemēram, par diviem grādiem zemāku temperatūru mājās.
Es domāju, ka mēs ar viņiem tiksim galā, viņi jau ir ļoti riskantā situācijā. Šantāža ar Zaporižjas AES ir tikai tādēļ, lai panāktu pārrunas. Viņi uz Rietumiem nosūtījuši vēstnešus, mēģina visādi sarunāt. Vēl mazliet, mazliet, un mēs viņus salauzīsim, bet šis “mazliet, mazliet” ir vēsturiskā laika kontekstā – divi, trīs mēneši.
Vajag ieročus, visu noteiks ieroči. Jo vairāk ieroču, jo stiprākas garantijas.
Mēs viņus kaujas laukā uzvarēsim. Vispirms mēs viņus atsitām, tad apstādinājām un tagad arī salauzīsim līdz galam. Krievijas armija nekad vairs nebūs tik spēcīga kā jūnija vidū. Viņi ir izsmēluši mobilizējamos resursus, mobilizācija izgāzās. Nav arī ieroču, un sociālekonomiskā situācija neļauj palielināt karavīru skaitu. Bet mēs pamazām, pakāpeniski audzējam savas kaujas spējas. Un, ja būs pietiekamā apjomā Rietumu ieroči, viņiem gals klāt.
Kāda ir Baltkrievijas loma? Viņi karā pret Ukrainu pievienosies Krievijai?
Baltkrievijas tauta kļuvusi par Kremļa ķīlniekiem. Arī baltkrievu armija ir parādījusi skaidru pozīciju un atteikusies piedalīties karā. Mums par to ir daudz liecību – gan par mācību rezultātiem, gan par mēģinājumiem izmantot Baltkrievijas armiju, kaut vai teorētiski plānojot uzbrukumus Ukrainai. Komandieriem tika skaidri likts saprast – mēs nekarosim.
Es neuztraucos par Baltkrievijas armijas piedalīšanos karā, bet gan par to, ka viņi ļauj izmantot savu teritoriju militārai agresijai pret Ukrainu. Bet tas lielā mērā tādēļ, ka viņi ir situācijas ķīlnieki. Mūsu pozīcija ir skaidra –
negribam sist Baltkrieviju, jo saprotam, ka baltkrievi ir ķīlnieki. Mūsu ienaidnieks ir Krievijas Federācija.
Lai gan mums, maigi sakot, ir nepatīkami, ja no Baltkrievijas teritorijas uz mums šauj. Lai gan jau divus mēnešus tas praktiski nenotika, daži recidīvi pēdējās dienās. Bet vairākus mēnešus šāva no Baltkrievijas.
Mēs ceram, ka Baltkrievijas vadībai pietiks saprāta, lai neļautu savai valstij ieslīdēt karā. Es neticu, ka Baltkrievijas armija tiks izmantota Ukrainā. Neticu.
Pirmā lieta, ko izdarīsiet, kad karš beigsies?
Iziešu uz ielas, apsēdīšos un mierīgi izdzeršu kafiju vai tēju. Baudīšu to, ka gaisa trauksmes laikā nav jāvēro debesis un ar acīm jāmeklē, kur tuvākā bumbu patvertne. Ar to pietiks.
Mēs visi karojam, katrs savā frontē. Un man būs taisnīguma izjūta par to, ka mēs esam uzvarējuši. Un jūs arī esat uzvarējuši. Jo, ja ne Latvijas, citu Baltijas valstu, Polijas, Eiropas pozīcijas, mēs sen jau būtu zaudējuši.
Fiziski karojam mēs, bet karojat arī jūs. Un, pateicoties jūsu palīdzībai, Ukraina ir neatkarīga un joprojām eksistē.
Ja nebūtu Rietumu palīdzības, nebūtu jūsu kā mūsu galveno lobētāju, kā cilvēku, kas skaidroja un pierunāja, vairs nebūtu arī mūsu. Ar visu mūsu drosmi, bet bez jūsu palīdzības mēs jau būtu zaudējuši. Jūs mūs izglābāt, mēs esam sabiedrotie, labākie partneri un draugi. Cik atsaucīgas ir Latvija, citas Baltijas valstis, Polija, tas ir nenovērtējami, un mēs esam ļoti pateicīgi valdībai un tautai. Paldies!
Kā latviski ir paldies?
Paldies.
Paldies!
