Abas puses vaino viena otru provokācijās. Armēnija ziņo, ka kauju intensitāte ir samazinājusies, bet joprojām turpinās vairākos apgabalos. Tikmēr Azerbaidžānas mediji ziņo, ka pamiers pārkāpts 15 minūtes pēc tā noslēgšanas.
"Saskaņā ar Armēnijas Aizsardzības ministrijas datiem Arerbaidžānas uzbrukuma dēļ bojā gājuši ir 49 cilvēki. Diemžēl bojāgājušo skaits nav galīgs," vēsta Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Armēnijas Aizsardzības ministrija izplatījusi video, kurā redzams, kā azerbaidžāņu vienības cenšas pāriet robežu.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ir vērsies pie Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena, pieprasot atbilstīgu reakciju.
Tikmēr Azerbaidžānas ārlietu ministrs zvanījis Turcijai, un Ankara pēc sarunas paziņojusi, ka Armēnija ir tā, kurai jāpārtrauc provokācijas un jākoncentrējas uz miera sarunām.
"Naktī uz 12. septembri Armēnijas bruņoto spēku vienības veica vērienīgas provokācijas Azerbaidžānas un Armēnijas valsts robežas Daškasanas, Kalbadžaras un Lačinas virzienos. Naktī Armēnijas bruņoto spēku sabotāžas grupas, izmantojot kalnaino reljefu un gravas, mīnēja teritorijas un piegādes ceļus starp Azerbaidžānas armijas vienību pozīcijām dažādos virzienos," pavēstīja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Anars Eivazovs.
Abas valstis jau iepriekš ir ziņojušas par bruņotām sadursmēm uz robežas, un starp abām ir bijuši arī ilgāki kari. Starptautiskā sabiedrība ir aicinājusi abas puses atturēties no tālākas eskalācijas, raizējoties, ka līdztekus Krievijas sāktajam karam Ukrainā varētu izcelties vēl viens bruņots konflikts.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
