Tūkstošiem cilvēku gan ceturtdien vakarā, gan šorīt Londonā bija pulcējušies pie Bakingemas pils, lai paustu savu līdzjūtību karaliskajai ģimenei.
Līdz ar Lielbritānijas karalienes Elizabetes II aiziešanu mūžībā, valstī ir izsludinātas sēras, taču par to, cik tās būs ilgas, lems jaunais karalis Čārlzs III. Viņš pašlaik ir ceļā uz Londonu, kur tiksies ar atbildīgajām personām, lai runātu par mātes bēru ceremoniju. pic.twitter.com/eDFQhodU1Z
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) September 9, 2022
Ziedi un piemiņas kartītes gulst arī pie citām karalienes rezidencēm, tostarp Skotijā Balmorālā, kur karaliene aizgāja mūžībā, blakus esot viņas ģimenes locekļiem. Kā norāda daudzi atnākušie, karaliene britiem ir bijusi gluži kā viens no ģimenes locekļiem.
Karaliene tiks godināta gan ar 96 lielgabalu zalvēm (ap pulksten 15 pēc Latvijas laika), gan ar Londonas lielāko baznīcu un katedrāļu zvanu skaņām, valstī ir izsludinātas sēras.
Lielbritānijas karaļnams paziņojis, ka sēras par Elizabetes nāvi turpināsies vēl nedēļu pēc viņas bērēm (tās ir plānotas desmit dienas pēc karalienes nāves).
Savu darbu līdz minimumam samazinās arī britu valdība. Tas notiek laikā, kad britu valdība steidzamības kārtā bija paredzējusi apstiprināt likumdošanu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.
Lai arī bažas par Elizabetes II veselības stāvokli pastiprinājās jau pērnā gada oktobrī, kad viņa nonāca slimnīcā, viņas došanās mūžībā daudziem ir izrādījies negaidīts pārsteigums
Galu galā, vien pirms divām dienām viņa savā Balmorālas rezidencē uzņēma gan aizejošo premjerministru Borisu Džonsonu, gan uzticēja jaunās valdības veidošanu jaunajai premjerei Lizai Trasai. Elizabete II ir bijusi arī visilgāk valdījusī britu karaliene, un visas pasaules vēsturē karaļnama vadībā ilgāk ir atradušies tikai divi monarhi.
Līdz ar Lielbritānijas karalienes Elizabetes II aiziešanu mūžībā valstī ir izsludinātas sēras, taču par to, cik tās būs ilgas, lems jaunais karalis Čārlzs III. Viņš piektdien, 9. septembrī, atgriezīsies Londonā, kur teiks oficiālu uzrunu, kā arī tiksies ar atbildīgajam personām, lai runātu par mātes bēru ceremoniju un paša kronēšanu. Visi šie procesi ir rūpīgi izplānoti jau pirms daudziem gadiem.
Elizabetes II zārks sākotnēji atradīsies viņas rezidencē Balmorālā, taču pēc tam tiks nogādāts Skotijas galvaspilsētā Edinburgā. No turienes to ar vilcienu nogādās Londonā, kur notiks valsts līmeņa atvadīšanās un bēres. Tās notiks Vestminsteras abatijā, un šī būs pirmā reize kopš 1760. gada, kad monarha bēres notiek šajā slavenajā baznīcā.
Līdzjūtības britu karaļnamam un britu tautai jau kopš vakarvakara plūst no visas pasaules. Viens no pirmajiem to izdarīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš izteicis atzinīgus vārdus par karalienes cēlumu un nodošanos savu karalisko pienākumu pildīšanai tik daudzu gadu garumā.
Savukārt britu tuvāko kaimiņu – Īrijas prezidents Elizabeti II ir nosaucis par apbrīnojamu Īrijas draugu. Tieši tāpat aizsaulē aizsaukto britu karaļnama vadītāju raksturojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Liela uzmanība tiek pievērsta 56 Britu Sadraudzības valstīm, kuras vai nu ir bijušas britu kolonijas, vai kurās valdītāja joprojām bija Elizabete II. Savas līdzjūtības izteikuši gan Jaunzēlandes, gan Austrālijas, gan Kanādas premjerministri. Kanādas premjers Džastins Trudo uzsvēris, ka Elizabete vienmēr būs ļoti nozīmīga daļa arī no Kanādas vēstures.
Austrālijas premjers Entonijs Albanīss gan ir pārliecināts republikānis, taču runas par turpmāko valsts vadītāju viņš nolicis malā, piebilstot, ka šis ir laiks tikai vienam jautājumam – cieņas izrādīšanai.
ASV prezidents Džo Baidens raksturojis Elizabeti II kā valsts vadītāju, kas apveltīta ar milzīgu pašcieņu un kura ir spēlējusi milzīgu lomu, padziļinot sadarbību starp ASV un Apvienoto Karalisti un padarot šīs attiecības īpašas.
Baidens arī pieļāvis, ka varētu apmeklēt karalienes bēres klātienē. Noliekot malā politiskās domstarpības, vienotu līdzjūtību izteikuši arī pieci pārējie joprojām dzīvie ASV prezidenti – Džimijs Kārters, Bils Klintons, Džordžs Bušs, Baraks Obama un Donalds Tramps ar savām dzīvesbiedrēm.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels atgādinājis, ka Elizabete II vadījusi valsti gan visu laiku, kamēr Lielbritānija bija Eiropas Savienībā, gan laikā, kad tā no Savienības izstājās, vienlaikus ar savu kalpošanu un apņēmību rādot, cik nozīmīgas mūsdienu pasaulē ir kopīgās vērtības.
Japānas premjerministrs Fumio Kišida paudis dziļas sēras par milzīgo zaudējumu ne tikai britu iedzīvotājiem, bet visai starptautiskajai sabiedrībai, izceļot karalienes lomu pasaules miera un stabilitātes garantēšanā.
Arī Krievijas prezidents izteicis savu līdzjūtību jaunajam karalim Čārlzam III, norādot, ka gadu desmitu laikā karaliene bija izbaudījusi visas pasaules cieņu un ietekmi uz globālās skatuves.
Brazīlijā izsludinātas trīs dienu sēras.
Lai arī britu karaļnama pārstāvji ir anglikāņi, savu līdzjūtību izteicis arī Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, aizlūdzot gan par mirušo karalieni, gan par jauno karali Čārlzu III.
Karalienes nāve ir šī rīta britu preses galvenā tēma, un gandrīz visi izdevumi ir publicējuši speciālus izlaidumus. Tabloīds "Daily Mail" pirmajā lappusē publicējis virsrakstu – mūsu sirdis ir salauztas. "The Sun" raksta: "Mēs mīlējām jūs, kundze!", bet "The Mirror" publicējis vienkāršu "Paldies!".
KONTEKSTS:
Lielbritānijas karaļnams ceturtdien vakarā paziņojis, ka 96 gadu vecumā mūžībā devusies Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa mirusi Balmorālas muižā Skotijā, kur pavadīja mūža pēdējās nedēļas. Par jauno Lielbritānijas karali Čārlzu III kļuvis Elizabetes II vecākais dēls Velsas princis Čārlzs. Viņam ir 73 gadi un viņš līdz šim britu vēsturē ir visilgāk pavadījis oficiālā troņmantinieka Velsas prinča statusā.
