"Tas būs liels pārbaudījums alianses vienotībai,'' saka Stoltenbergs," taču jāatceras, ka tas ir Krievijas agresijas dēļ un savā un Ukrainas nākotnes vārdā ir jānoturas un jābūt stipriem.

Stoltenbergs arī uzsver, ka Krievija patlaban ir okupējusi ap 20 procentu Ukrainas teritorijas, kas ir četras reizes plašāka, piemēram, par Beļģiju  vai ir puse no Lielbritānijas.

Un, viņaprāt, Krievija var izdomāt uzbrukt vēl citiem kaimiņiem vai pat kādai no NATO valstīm. Tāpēc ir svarīgi nepadoties, un NATO tagad gatavojot desmit dažādus projektus, kā Ukrainai palīdzēt izturēt ziemu.

Tikmēr ukraiņu spēki valsts dienvidos turpina pretuzbrukumus Krievijas pozīcijām. Ukrainas bruņotie spēki ir piesardzīgi ar informācijas publicēšanu, apzinoties, cik svarīgas ir šīs operācijas, bet ir ziņas par jaunu teritoriju atbrīvošanu no okupantiem un zaudējumiem Krievijas pusē.

Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs izteicies, ka karš, visticamāk, turpināsies arī nākamgad, un Krievija, iespējams, atkal mēģinās ieņemt galvaspilsētu Kijivu un visiem spēkiem centīsies arī okupēt Odesu un citus Melnajai jūrai tuvu esošus apgabalus, lai nogrieztu Ukrainu no jūras. Bet viens no Ukrainas galvenajiem mērķiem būs atbrīvot Krimu.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paudis viedokli, ka jaunam Krievijas uzbrukumam Kijivas virzienā ir maz izredžu uz panākumiem.

Viņš norāda, ka Ukrainas spēki pašlaik kontrolē situāciju uz robežas ar Baltkrieviju, no kurienes februārī sākās Krievijas uzbrukums.

Danilovs arīdzan prognozē, ka Krievijā jau ir sācies sabrukuma process, jo esot vismaz desmit reģionu, kas pie pirmās iespējas izstāsies no Krievijas Federācijas. Kā pirmās kandidātes šajā procesā Danilovs minēja Tatarstānu un Čečeniju.

Pēc viņa domām, Krievijas sabrukums var notikt tikpat strauji kā PSRS izjukšana.

"Padomju Savienībā bija ļoti maz cilvēku, kam bija drosme iziet ielās. Taču, kad sākās process, cilvēki piepildīja visas ielas un laukumus. Tā sauktā varenā Padomju Savienība pārsprāga kā Hersonas arbūzs. Arī tagad procesi ir sākuši kustēties un kustas arvien straujāk."

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.