Ina Strazdiņa

LTV Ziņu dienesta atbildīgā redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ukrainas tieslietu ministrs: Krievijas aktīvu konfiskācija – visai sarežģīta
Ukrainas tieslietu ministrs: Krievijas aktīvu konfiskācija – visai sarežģīta
Lai atjaunotu Ukrainu, būs vajadzīgi milzu līdzekļi, un par to visu būtu jāsamaksā  Krievijai – tā uzskata Ukrainas varas iestādes un atbalstītāji Rietumos. Jau tagad tiek veidota juridiskā bāze, lai to īstenotu. Viena no būtiskākajām iecerēm ir jau tagad iegūt ārzemju bankās iesaldēto Krievijas bagātnieku naudu, taču tas izrādās visai sarežģīti. Par šo un citiem tematiem Latvijas Televīzija iztaujāja Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maļusku.
Zaudējumu reģistra vadītājs: Krievijai būs jāsamaksā par visu Ukrainai nodarīto postu
Zaudējumu reģistra vadītājs: Krievijai būs jāsamaksā par visu Ukrainai nodarīto postu
Ukraina kopā ar starptautiskajiem partneriem veido Zaudējumu reģistru, kas dokumentē Krievijas nodarīto postu Ukrainai. Sagaidāms, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī reģistrs pilnībā stāsies spēkā. "Krievijai ir jākompensē visi Ukrainai nodarītie zaudējumi," intervijā Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja reģistra izpilddirektors Markijans Kļučkovskis.
LTV no Hersonas: Ukrainā dzīvības glābj mobilās bumbu patvertnes
LTV no Hersonas: Ukrainā dzīvības glābj mobilās bumbu patvertnes
Viena no vietām, kur ātri patverties raķešu un dronu uzlidojumu gadījumā, ir pārvietojamās betona patvertnes. Tās tagad Ukrainā izvietotas daudzviet un kļuvušas par neatņemamu pilsētu sastāvdaļu. Hersonā LTV tikās ar labdarības organizācijas pārstāvi, kas nodarbojas ar šo patvertņu ražošanu. Viņa lielākā vēlēšanās – kaut šis projekts pēc iespējas ātrāk beigtos.
Ukrainā tūkstošiem bērnu nebūs svinīga 1. septembra, karadarbības dēļ jāmācās attālināti
Ukrainā tūkstošiem bērnu nebūs svinīga 1. septembra, karadarbības dēļ jāmācās attālināti
Sagrautas skolas, nemitīgas apšaudes, svešumā izbraukuši skolotāji – tie ir daži no iemesliem, kādēļ tūkstošiem bērnu Ukrainā nebūs svinīga 1. septembra pasākuma skolā un mācības turpināsies attālināti. Jau otro gadu daudziem tāfeles, solu un klasesbiedru vietā ir datora ekrāns un galds mājas istabā, vienlaikus cerot, ka okupantu apšaudēs atkal nepārtrūks elektrība.
Drupās atkal mēģina veidot dzīvi – ģimene atgriežas izpostītajā Ukrainas ciematā Mirnē
Drupās atkal mēģina veidot dzīvi – ģimene atgriežas izpostītajā Ukrainas ciematā Mirnē
Vajag milzu spēku, lai atgrieztos vietā, no kuras kāds zvērīgi ir padzinis, bet Ukrainā tāds jārod tūkstošiem cilvēku, kuru mājas ir iznīcinājusi Krievijas armija. Daudzi ciemi tuvāk frontes līnijai ir gandrīz noslaucīti no zemes virsas, arī Mirnes ciems Ukrainas dienvidos, kur gājusi pāri fronte, bet no kura ienaidnieks ir patriekts un tagad cilvēki mēģina atgriezties. Savu dzīvi ne no kā mēģina atsākt arī Streļčuku ģimene, kurā aug divi bez vecākiem palikuši bērni.
Ukrainas laukos – nevis labība, bet mīnas. REPORTĀŽA no saimniecības pie frontes līnijas
Ukrainas laukos – nevis labība, bet mīnas. REPORTĀŽA no saimniecības pie frontes līnijas
Sadragātas ēkas un nomīnēti lauki – šādas skaudras realitātes priekšā ir daudzi Ukrainas zemnieki, kuru saimniecības atradās tuvu frontei vai uz pašas ugunslīnijas. Daudz tādu ir arī Hersonas pusē, Ukrainas dienvidos, kur simtiem zemnieku šo gadu aizvada tukšā. Viņu vidū ir arī Anatolijs Djo, kura ģimene Ukrainā ir seni ienācēji, bet kurš kopā ar citiem Posad-Pokrovskes ciema zemkopjiem tagad līdz kaulam izjūt un pārdzīvo kara sāpes, bet par spīti visam saglabā mieru un skaidri zina, ka nepadosies.
Neatkarības dienu Ukrainā sagaida bez krāšņiem pasākumiem
Neatkarības dienu Ukrainā sagaida bez krāšņiem pasākumiem
Ukrainā 24. augusts ir Neatkarības diena, un vienlaikus šodien aprit pusotrs gads, kopš Krievija sāka asiņaino karu. Drošības dēļ šī nebūs brīvdiena, nebūs arī lielu, krāšņu pasākumu, lai nepulcinātu cilvēkus. Tomēr savu valsti ukraiņi tik un tā godinās.
REPORTĀŽA. Hersona atgūstas pēc postošajiem plūdiem
REPORTĀŽA. Hersona atgūstas pēc postošajiem plūdiem
"Dzīvojam, kas mums cits atliek," saka tie Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas iedzīvotāji, kuri pieredzējuši postošos plūdus pēc Kahovkas dambja uzspridzināšanas. Ūdens no pilsētas centra un mikrorajoniem ir atkāpies, taču iedzīve daudzos namos ir sapostīta, joprojām nav elektrības un ūdens. Un palīdzības piegādes notiek sarežģītos apstākļos, jo pilsētu regulāri apšauda. Vienā no Hersonas pilsētas mikrorajoniem, kas plūdos cieta visvairāk, bija arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
Ukrainas pilsēta Odesa atkopjas no Krievijas raķešu trieciena
Ukrainas pilsēta Odesa atkopjas no Krievijas raķešu trieciena
Ukrainas dienvidu ostas pilsēta Odesa atkopjas pēc aizvadītajā naktī īstenotā Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukuma, kurā tika ievainoti vairāki cilvēki. Krievijas īstenotie triecieni nodarījuši postījumus vairāk nekā 200 civilajiem objektiem.
Nigērā briest nemieri un aug bažas par Krievijas ietekmi
(papildināts)
Nigērā briest nemieri un aug bažas par Krievijas ietekmi (papildināts)
Ārpolitisko notikumu krustpunktā nonākusi Nigēra, kur pieaug bažas par Krievijas ietekmes palielināšanos. Nigēras galvaspilsētas Niamejas ielās svētdien, 30. jūlijā, tūkstošiem demonstrantu skandēja Krievijas vārdu, vienlaikus paužot atbalstu huntai, kas apvērsumā pārņēma varu. Francijas prezidents devis signālus, ka necietīs nekādus uzbrukumus valsts interesēm.
Tramps: Esmu reālākais ASV prezidenta amata kandidāts
Tramps: Esmu reālākais ASV prezidenta amata kandidāts
Republikāņu kandidāti uz ASV prezidenta amatu pirmo reizi piedalījušies diskusiju sacīkstēs Aiovā. Viņu vidū bija arī bijušais prezidents Donalds Tramps, kurš ir apsūdzēts dokumentu viltošanā un virknē citu pārkāpumu, kas patlaban tiek izskatīti tiesā.
Par atteikumu sniegt roku krievietei diskvalificētā Ukrainas paukotāja aicina mainīt noteikumus
(pap...
Par atteikumu sniegt roku krievietei diskvalificētā Ukrainas paukotāja aicina mainīt noteikumus (papildināts)
Ukrainiete Olga Harlana iestājas par nepieciešamību mainīt Starptautiskās Paukošanas federācijas (FIE) noteikumus, kuru dēļ viņu ceturtdien pasaules čempionātā Itālijā diskvalificēja pēc atteikuma paspiest roku cīņas ar neitrālā statusā startējušo Krievijas sportisti Annu Smirnovu noslēgumā. Dienu vēlāk diskvalifikāciju Harlanai atcēla.
Krievija sola Āfrikai graudus piegādāt par velti
Krievija sola Āfrikai graudus piegādāt par velti
Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā ieradušies Āfrikas valstu līderi, lai piedalītos Krievijas un Āfrikas samitā. Tajā Krievijas līderis Vladimirs Putins izmanto visas iespējas, lai paplašinātu savu ietekmi Āfrikas kontinentā. Viens no jautājumiem ir graudi, kurus Krievija neļauj izvest no Ukrainas, bet no kuriem Āfrika ir atkarīga un ko Krievija tagad sola dot Āfrikai bez maksas.
Ukrainas vēstnieks: Nedrīkst agresoram atdot vienu valsti tikai tāpēc, ka citi grib dzīvot mierā
Ukrainas vēstnieks: Nedrīkst agresoram atdot vienu valsti tikai tāpēc, ka citi grib dzīvot mierā
Nedrīkst agresoram atdot vienu valsti tikai tāpēc, ka citi grib dzīvot mierā, tā sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Viņš savus pienākumus pilda kopš pavasara un atzīst, ka turpmākajos gados strādās, lai vēl vairāk stiprinātu abu pušu attiecības. Kucelovs norādīja, ka patlaban Ukraina cieš ne tikai no Krievijas apšaudēm, bet arī no terora ostās, kuras Krievija bloķē, lai ukraiņi nevarētu izvest graudus. 
Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri: Krievija pārtiku izmanto kā ieroci
(papildināts)
Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri: Krievija pārtiku izmanto kā ieroci (papildināts)
Krievija pārtiku izmanto kā ieroci, norādījuši Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri. Kā palīdzēt Ukrainas graudu eksportam laikā, kad Krievija joprojām ir bloķējusi stratēģiskās ostas, – tas bija viens no galvenajiem jautājumiem lauksaimniecības ministru otrdienas sarunās Briselē. Patlaban tiek izskatīta iespēja veidot solidaritātes koridorus, pa kuriem Ukrainas graudiem ieplūst tālāk Eiropā un īpaši tajās pasaules valstīs, kuras jau gadiem ir atkarīgas no Ukrainas pārtikas. 
«Esam iemācījušies tos atpazīt pat pēc skaņas». LTV dokumentē Ukrainas «dronu ķērājus» darbībā
«Esam iemācījušies tos atpazīt pat pēc skaņas». LTV dokumentē Ukrainas «dronu ķērājus» darbībā
"Dronu ķērāji" – tā tautas valodā mēdz dēvēt īpaši apmācītus Ukrainas karavīrus, kuri nakti un dienu strādā mobilajās pretgaisa aizsardzības grupās, kas specializējas bezpilota lidaparātu notriekšanā. Viņi dodas uz pozīcijām, kad saņemts brīdinājums par Krievijas raidītajiem kaujas droniem. Divām mobilajām pretgaisa aizsardzības grupām Ukrainā piebiedrojās arī LTV filmēšanas grupa.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd