Lai atjaunotu Ukrainu, būs vajadzīgi milzu līdzekļi, un par to visu būtu jāsamaksā Krievijai – tā uzskata Ukrainas varas iestādes un atbalstītāji Rietumos. Jau tagad tiek veidota juridiskā bāze, lai to īstenotu. Viena no būtiskākajām iecerēm ir jau tagad iegūt ārzemju bankās iesaldēto Krievijas bagātnieku naudu, taču tas izrādās visai sarežģīti. Par šo un citiem tematiem Latvijas Televīzija iztaujāja Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maļusku.
Autora ziņas
Ukraina kopā ar starptautiskajiem partneriem veido Zaudējumu reģistru, kas dokumentē Krievijas nodarīto postu Ukrainai. Sagaidāms, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī reģistrs pilnībā stāsies spēkā. "Krievijai ir jākompensē visi Ukrainai nodarītie zaudējumi," intervijā Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja reģistra izpilddirektors Markijans Kļučkovskis.
Viena no vietām, kur ātri patverties raķešu un dronu uzlidojumu gadījumā, ir pārvietojamās betona patvertnes. Tās tagad Ukrainā izvietotas daudzviet un kļuvušas par neatņemamu pilsētu sastāvdaļu. Hersonā LTV tikās ar labdarības organizācijas pārstāvi, kas nodarbojas ar šo patvertņu ražošanu. Viņa lielākā vēlēšanās – kaut šis projekts pēc iespējas ātrāk beigtos.
Sagrautas skolas, nemitīgas apšaudes, svešumā izbraukuši skolotāji – tie ir daži no iemesliem, kādēļ tūkstošiem bērnu Ukrainā nebūs svinīga 1. septembra pasākuma skolā un mācības turpināsies attālināti. Jau otro gadu daudziem tāfeles, solu un klasesbiedru vietā ir datora ekrāns un galds mājas istabā, vienlaikus cerot, ka okupantu apšaudēs atkal nepārtrūks elektrība.
Dažām ukraiņu ģimenēm, kā piemēram Oļesjai, savus uz Krieviju nelikumīgi izvestos bērnus izdevās atgūt, taču Ukrainā ir neskaitāmas ģimenes, kas arvien ir šausmās un neziņā par nolaupītajiem bērniem. To labi zina Kijivā bāzētajā palīdzības organizācijā "Save Ukraine", kas palīdz meklēt uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus.
Vajag milzu spēku, lai atgrieztos vietā, no kuras kāds zvērīgi ir padzinis, bet Ukrainā tāds jārod tūkstošiem cilvēku, kuru mājas ir iznīcinājusi Krievijas armija. Daudzi ciemi tuvāk frontes līnijai ir gandrīz noslaucīti no zemes virsas, arī Mirnes ciems Ukrainas dienvidos, kur gājusi pāri fronte, bet no kura ienaidnieks ir patriekts un tagad cilvēki mēģina atgriezties. Savu dzīvi ne no kā mēģina atsākt arī Streļčuku ģimene, kurā aug divi bez vecākiem palikuši bērni.
Sadragātas ēkas un nomīnēti lauki – šādas skaudras realitātes priekšā ir daudzi Ukrainas zemnieki, kuru saimniecības atradās tuvu frontei vai uz pašas ugunslīnijas. Daudz tādu ir arī Hersonas pusē, Ukrainas dienvidos, kur simtiem zemnieku šo gadu aizvada tukšā. Viņu vidū ir arī Anatolijs Djo, kura ģimene Ukrainā ir seni ienācēji, bet kurš kopā ar citiem Posad-Pokrovskes ciema zemkopjiem tagad līdz kaulam izjūt un pārdzīvo kara sāpes, bet par spīti visam saglabā mieru un skaidri zina, ka nepadosies.
No okupētajām Ukrainas teritorijām Krievija izvedusi bērnus gan piespiedu kārtā, gan ar viltu, iesaistot ģimenēm tuvus cilvēkus. Južnijes pilsētā netālu no Odesas LTV satika Oļesju Savinsku, kura pārdzīvoja meitas aizvešanu un arī emocionāli smago ceļu pēc viņas, pašai braucot uz ienaidnieka zemi – Krieviju.
"Dzīvojam, kas mums cits atliek," saka tie Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas iedzīvotāji, kuri pieredzējuši postošos plūdus pēc Kahovkas dambja uzspridzināšanas. Ūdens no pilsētas centra un mikrorajoniem ir atkāpies, taču iedzīve daudzos namos ir sapostīta, joprojām nav elektrības un ūdens. Un palīdzības piegādes notiek sarežģītos apstākļos, jo pilsētu regulāri apšauda. Vienā no Hersonas pilsētas mikrorajoniem, kas plūdos cieta visvairāk, bija arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
Uguns dārdoņa un gruzdoša metāla smārds – tāda aina paveras vienā no Odesas pilsētas centram tuvu esošajiem mikrorajoniem. Pēc ilgstošām gaisa trauksmēm visas nakts garumā, pretgaisa aizsardzības sistēmu dunoņas un vairākiem sprādzieniem pilsētā viens no trāpījumiem ir vienā no pilsētas lielākajiem tirdzniecības centriem.
Odesa ir stratēģiska Ukrainas ostas pilsēta, kas pēdējās nedēļās ir cietusi, Krievijas raķetēm krītot pat pilsētas centrā. Pēdējās dienās gaisa trauksmju un apšaužu bijis mazāk, taču odesieši sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) atzina, ka rēķinās ar ienaidnieku, kura uzbrukumi var atsākties katru mirkli.
Ārpolitisko notikumu krustpunktā nonākusi Nigēra, kur pieaug bažas par Krievijas ietekmes palielināšanos. Nigēras galvaspilsētas Niamejas ielās svētdien, 30. jūlijā, tūkstošiem demonstrantu skandēja Krievijas vārdu, vienlaikus paužot atbalstu huntai, kas apvērsumā pārņēma varu. Francijas prezidents devis signālus, ka necietīs nekādus uzbrukumus valsts interesēm.
Polijas valdības rīcībā ir informācija, ka Baltkrievijā izvietotie algotņi no Krievijas paramilitārā grupējuma "Vagner" ir devušies Suvalku koridora virzienā, šodien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Viņš pieļauj, ka "vāgneriešu" uzdevums būs īstenot provokācijas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.
Ukrainiete Olga Harlana iestājas par nepieciešamību mainīt Starptautiskās Paukošanas federācijas (FIE) noteikumus, kuru dēļ viņu ceturtdien pasaules čempionātā Itālijā diskvalificēja pēc atteikuma paspiest roku cīņas ar neitrālā statusā startējušo Krievijas sportisti Annu Smirnovu noslēgumā. Dienu vēlāk diskvalifikāciju Harlanai atcēla.
Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā ieradušies Āfrikas valstu līderi, lai piedalītos Krievijas un Āfrikas samitā. Tajā Krievijas līderis Vladimirs Putins izmanto visas iespējas, lai paplašinātu savu ietekmi Āfrikas kontinentā. Viens no jautājumiem ir graudi, kurus Krievija neļauj izvest no Ukrainas, bet no kuriem Āfrika ir atkarīga un ko Krievija tagad sola dot Āfrikai bez maksas.
Nedrīkst agresoram atdot vienu valsti tikai tāpēc, ka citi grib dzīvot mierā, tā sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Viņš savus pienākumus pilda kopš pavasara un atzīst, ka turpmākajos gados strādās, lai vēl vairāk stiprinātu abu pušu attiecības. Kucelovs norādīja, ka patlaban Ukraina cieš ne tikai no Krievijas apšaudēm, bet arī no terora ostās, kuras Krievija bloķē, lai ukraiņi nevarētu izvest graudus.
Krievija pārtiku izmanto kā ieroci, norādījuši Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri. Kā palīdzēt Ukrainas graudu eksportam laikā, kad Krievija joprojām ir bloķējusi stratēģiskās ostas, – tas bija viens no galvenajiem jautājumiem lauksaimniecības ministru otrdienas sarunās Briselē. Patlaban tiek izskatīta iespēja veidot solidaritātes koridorus, pa kuriem Ukrainas graudiem ieplūst tālāk Eiropā un īpaši tajās pasaules valstīs, kuras jau gadiem ir atkarīgas no Ukrainas pārtikas.
"Dronu ķērāji" – tā tautas valodā mēdz dēvēt īpaši apmācītus Ukrainas karavīrus, kuri nakti un dienu strādā mobilajās pretgaisa aizsardzības grupās, kas specializējas bezpilota lidaparātu notriekšanā. Viņi dodas uz pozīcijām, kad saņemts brīdinājums par Krievijas raidītajiem kaujas droniem. Divām mobilajām pretgaisa aizsardzības grupām Ukrainā piebiedrojās arī LTV filmēšanas grupa.