Darba dienas rīts. Vēl mirklis pirms došanās uz Ukrainu. Un šoreiz līdzi vedīsim arī kādu sūtījumu no Latvijas. Tas sagādāts ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku atbalstu par starptautiskās sabiedrības saziedotu naudu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Katrīna Kukaine skaidro: "Viņi lūdza palīdzēt sagādāt skeneri. Šis nav par Latvijas iedzīvotāju ziedoto naudiņu, bet tas ir amerikāņu fonds, kurš vāc līdzekļus starptautiski. Un, tā kā mēs viņiem palīdzam arī ar padomu, kas ir labākās skenēšanas iekārtas, tad
palīdzējām sagādāt arī šo skeneri, ko tad ar Latvijas Televīzijas palīdzību nogādās līdz Ļvivai, lai varētu Ukrainas kultūras mantojumu digitalizēt un vēl ilgstošāk saglabāt."
Ļvivā ierodamies pēc dienas, un, tikko iebraucam pilsētā, tā gaisu satricina sirēnas, atgādinot, ka arī tuvu Polijas robežai esošā Ukrainas rietumu pilsēta no Krievijas raķetēm nav pasargāta.
Esam piebraukuši pie Ļvivas Politehniskā institūta Zinātniskās bibliotēkas, kur mūs un vedumu no Latvijas sagaida Romāns Meteļskis. Viņš šeit, bibliotēkas telpās, vada kara laikā izveidoto ārkārtas Ukrainas kultūras mantojuma glabāšanas centru.
Vestibilā, kur parastos laikos būtu brīvas vietas vai pulcētos cilvēki, kaudzēs guļ kartona un papes gabali, plēves iepakojuma ruļļi un citi materiāli. Tas viss ir starptautiski saziedots divos centros Polijā, no kurienes tiek vests uz Ļvivu un tālāk ceļos uz muzejiem, bibliotēkām, senajiem dievnamiem, arhīviem visā Ukrainā, lai tur laikus varētu iepakot, satīt, noglabāt un tādējādi no kara liesmām paglābt gleznas, skulptūras, grāmatas, dokumentus un citas vērtīgas lietas.
"Tagad vēl te ir maz lietu, bet bija laiks, kad ar iepakojamajiem materiāliem viss bija pilns līdz griestiem. Tur bija šaura taciņa, kurai izspraukties cauri, jo viss bija pilns ar materiāliem," stāsta Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centra vadītājs Romāns Meteļskis.
Romāns Meteļskis stāsta un rāda arī kastes, kurās guļ vāciešu un britu atsūtītie vēl neizsaiņotie ugunsdzēšamie aparāti, kas īpaši domāti koka dievnamu glābšanai, un to Ukrainā ir daudz.
"Sākumā mums pat mazliet vajadzēja sapurināt Ukrainas muzeju direktorus. Viņi arī bija šokā un īsti nezināja, ko darīt.
Mūsu Kultūras ministrija nedeva nekādas norādes," atzīst Meteļskis. "Bija sācies karš, bet visi klusēja. Muzeju direktori pina maskēšanās aizsargtīklus, nodarbojās pilnīgi ne ar to, kas bija jādara. Bet mēs izstrādājām instrukciju par to, kas ir jādara, un sākām apzvanīt pazīstamus muzejus."
Ukraiņiem talkā nāca Metropoles mākslas muzejs Ņujorkā, Kanādas kultūras vērtību konservācijas institūts, kas, pieslēdzās tiešsaistē un konsultēja par to, kā pareizi iepakot un uzglabāt vērtīgos priekšmetus no mēbelēm līdz pat fotofilmiņām.
"Tas bija nemitīgs process – mēs vienlaikus mācījāmies un arī pielāgojāmies situācijai, kas tagad valda mūsu valsts muzejos," teic Meteļskis.
Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centra idejas autore Natālija Filejeviča norāda: "Ar starptautisko partneru atbalstu esam sākuši palīdzēt arī finansiāli tiem Ukrainas muzejiem, kas vēlējās doties emigrācijā vai arī kam bija nepieciešams materiālus iegādāties uz vietas, jo līdz viņiem tos nebija iespējams aizvest, piemēram, Harkivā, Dnipro. Bet tagad sāksim jaunu posmu – vērtīgo dokumentu, fotoarhīvu digitalizēšanu. Jo pēc tam, kad karadarbības dēļ vairāki vērtīgi arhīvi Ukrainā ir nodeguši, esam sapratuši, ka visa šī informācija ir jāglabā digitāli, jo mēs nezinām, kā viss attīstīsies tālāk."
Cik daudzas no Ukrainas kultūras mantojuma vērtībām Krievijas sāktā kara dēļ jau ir gājušas bojā, pagaidām precīzas informācijas nav. Kultūras ministrija to turpina apkopot. Bet pilsētas, kā vien var, cenšas glābt vērtības gan aiz namu sienām, gan ārpus tām, arī laukumos pieminekļus apklājot ar smilšu maisiem vai aprīkojot ar īpašām metāla konstrukcijām, kas var pasargāt no šķembām. No tieša raķetes trāpījuma diemžēl neglābs nekas. Un tā ir kultūras mantojuma glabātāju smagākā atziņa.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
