Eksperti apšauba Trampa pieeju Tuvo Austrumu konfliktam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Turpinās ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā starptautiskā turneja. Uzturoties Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā un piedaloties arābu valstu līderu sanāksmē, Tramps vēl vairāk sarežģījis attiecības ar oficiālo Teherānu. Pirmdien sākas divu dienu vizīte Izraēlā. Arī to uzlūko ar bažām. Potenciāli tā var neprognozējami atsaukties Izraēlas – Palestīnas konfliktā.  

Prezidenta Trampa pirmā starptautiskā turneja uz Tuvajiem Austrumiem un Vatikānu tika pieteikta kā īpaša samierināšanas vēsts un aicinājums uz miera un labvēlīgas līdzāspastāvēšanas aicināšanu trijās tā dēvētajās Ābrama reliģijās. Tādēļ šāds pieturas punktu plānojums: islāms – Saūda Arābija, Rijāda, jūdaisms – Jeruzaleme, kristietība – Vatikāns.

Taču smagā skandālu bagāža ar Federālā Izmeklēšanas biroja priekšnieka atlaišanu un viņa vēlēšanu kampaņas komandas saitēm ar Krieviju noskaņoja pret Baltā nama saimnieku ietekmīgākos demokrātiem simpatizējošajos ASV medijus. Saūda Arābijas tūre savukārt ir nepārprotams atbalsts sunnītu islāmam. Vairums musulmaņu ir sunnīti, taču, piemēram, attiecībās ar Irānu un tās sabiedrotajām tas iezīmē vēl vairāk problēmu.

Teherānas Universitātes profesors Fauds Izādī uzskata, ka tas nepārprotami skar Irānu.

“Saudītiem nepatīk Irāna; Izraēlai nepatīk Irāna; dažiem cilvēkiem Trampa apkārtnē nepatīk Irāna; daudziem ASV Kongresā nepatīk Irāna. Tādēļ šeit ir kaut kas, ap ko viņi var vienoties, proti, kopīgā nepatika pret Irānu. Tādēļ viņi pulcējušies, lai izveidotu to, ko viņi sauc par arābu NATO spiedienam pret Irānu,” spriež Izādī.

Kamēr Tramps bija Rijādā, problēmas nobrieda Jeruzalemē. Daļa Izraēlas ministru paziņoja, ka nedosies sagaidīt ASV līderi lidostā. Tas saniknoja premjeru Benjaminu Natanjahu, uzdodot ministriem par pienākumu sagaidīšanas ceremonijas apmeklējumu Benguriona lidostā.

Tikmēr Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins sagaidīšanas ceremonijā sacīja: “Mūs dara ļoti laimīgus apziņa, ka Izraēlas svarīgākais sabiedrotais atzīst Jeruzalemes nozīmīgumu ebrejiem visā pasaulē. Jeruzaleme ir ebreju tautas pukstošā sirds. Un tāda tā bijusi trīs tūkstošus gadu. Prezidenta kungs, esat ieradies šeit no Saūda Arābijas. Būsit pie Raudu mūra un apmeklēsit Svētā kapa baznīcu, iekams dosities uz Vatikānu. Vienā pašā braucienā apmeklēsit islāma, jūdaisma un kristietības svētākās vietas. Laipni lūgti Izraēlā.”

 “Jerusalem Post” galvenais politiskais analītiķis Gils Hofmans spriež, ka Tramps vēlas paust atbalstu Izraēlai.

“To viņš pauda vēlēšanu kampaņas laikā, sakot evaņģēliskajiem kristiešiem, kas viņu atbalstīja, ka viņš stāvēs par Izraēlu. Savā pirmajā ārvalstu braucienā apciemot Izraēlu ir vēstījums, ka viņš tur vismaz šo solījumu,” norāda Hofmans.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja, ka pusotra gada laikā panāks mieru Tuvajos Austrumos. Pēc stāšanās amatā viņš tikās gan ar Izraēlas premjeru, gan Palestīniešu pašpārvaldes vadītāju. Viņa izteikumi, ka viņam vienalga, vai tas prasīs vienas valsts Izraēlas vai divu valstu - Izraēlas un Palestīnas - risinājumu, kā secina eksperti, apliecina ne tikai skaidras politikas trūkumu, bet arī bīstamu nerēķināšanos ar reālo situāciju un sensitīviem jautājumiem. Šobrīd panākumiem tic tikai lielākie optimisti.

“Sievietes par mieru” pārstāve Hamutala Gurija norāda, ka to redz kā vēsturisku iespēju.

“Atbilstoši viņa paziņojumiem, Tramps ir apņēmības pilns 18 mēnešu laikā nonākt līdz miera līgumam. Tā ir vēsturiska izdevība, ko nedrīkst palaist garām, un esam šeit, lai raidītu vēsti prezidentam Trampam un mūsu līderiem, ka Izraēlas sabiedrība ir par miera līgumu,” pauda Gurija.

Dodoties turnejā, Baltā nama saimnieks sākotnēji plānojis paziņot par ASV vēstniecības pārcelšanu no Telavivas uz Jeruzalemi. No šī soļa Baltā nama saimnieks esot atrunāts vien ar lielām pūlēm. Lai gan to apsveiktu daļa radikālāku ebreju, tas strauji eskalētu attiecības ar Palestīnas arābiem un tos atbalstošajām reģiona valstīm.

Šī iemesla dēļ arī pie raudu mūra Tramps parādīsies viens, nevis Izraēlas amatpersonu pavadībā, kā tika pieļauts sākumā. Tomēr, pat par spīti ekspertu kritikai, Trampa nerēķināšanās ar sarežģīto konflikta priekšvēsturi un sarunu līkločiem, paver teorētisku iespēju negaidītiem risinājumiem, tādēļ pastāv arī viedoklis, ka šo piegājienu vērts mēģināt praksē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti