Šī diena nesusi nepatīkamu pārsteigumu britu premjerei Terēzai Mejai – viņas vadītā Konservatīvā partija zaudēja absolūto vairākumu Lielbritānijas parlamentā. Ceturtdien, 8.jūnijā, notikušajās Lielbritānijas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās konservatīvie zaudēja 12 vietas parlamentā, bet opozīcijā esošie leiboristi ieguva papildu 29 mandātus.
Gaidāms, ka šāds iznākums ietekmēs sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Meja ir izteikusi nožēlu par zaudētajām vietām un paudusi gatavību uzsākt diskusijas ar Eiropas līderiem.
"Es domāju, ka "Brexit" sarunās, kuras sāksies pēc desmit dienām, ir nepieciešama pārliecība par valdību, kas var savu plānu nodot tālāk šajās sarunās. Tāpēc šis ir svarīgs laiks mūsu valstij un ir svarīgi veidot valdību nacionālajās interesēs. Tā kā mēs ieguvām visvairāk vietu, mēs vienīgie esam tādā pozīcijā, ka varam veidot valdību, un to mēs arī darām," teica Meja.
Komentējot vēlēšanu rezultātu Lielbritānijā, daži Eiropas līderi pauda bažas par nākotni, citi aicināja saglabāt vēsu prātu un pragmatisku pieeju, bet citi neslēpa savu pārsteigumu un veltīja apsveikumus britu premjerministres Mejas opozicionāram Džeremijam Korbinam.
Vislielākās bažas bija par to, vai būs iespējams „Brexit” sarunas uzsākt savlaicīgi – 20. jūnijā, kā tas bija plānots. Tagad, kad Meja vienojusies ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju par valdības veidošanu un saglabās premjerministra amatu, bažas, visticamāk, pamazām kliedējas. Tomēr rezultāts jebkurā gadījumā atstās iespaidu uz "Brexit" sarunām un varētu vājināt Mejas pozīcijas.
Pēc tikšanās ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II Meja paziņoja, ka vadīs Lielbritāniju šajā kritiskajā laikā un risinās arī būtiskās „Brexit” sarunas, lai izpildītu „Lielbritānijas iedzīvotāju vēlmi izstāties no Eiropas Savienības”.
Eksperti cer, ka, lai gan Konservatīvā partija ar premjerministri Terēzu Meju paliek pie varas, tās Eiropas Savienības izstāšanās sarunu stratēģija varētu nedaudz mainīties.
„Tam [vēlēšanu rezultātiem], visticamāk, būs ietekme uz sarunu raksturu, uz tās politiskajiem faktiem, bet tas nerada jautājumus par to, ka sarunas tiks atvērtas un mēs esam gatavi tās vadīt stingri, bet draudzīgi,” izteicās Eiropas ekonomikas, finanšu un nodokļu komisārs Pjērs Moskoviči.
Līdzīgu viedokli pauda arī Eiropas Savienības sarunvedējs "Brexit" jautājumā Mišels Bernjē. Viņš norādīja, ka bloka pozīcijas ir skaidras un ar britiem nepieciešams panākt darījumu.
Beļģijas ekspremjers Gajs Verhofštats rezultātu salīdzināja ar bijušā premjerministra Deivida Kamerona neveiksmi "Brexit" referendumā. Tāpat kā Kamerons ierosināja referendumu, lai pārliecinātos, ka tauta atbalsta palikšanu ES, Meja sasauca ārkārtas vēlēšanas, lai gūtu tautas atbalstu savai "Brexit" pozīcijai. Abi zaudēja.
Meja jau likusi saviem partneriem Eiropā nojaust, ka vēlas stingro "Brexitu" (izstāšanos no pilnīgi visiem līgumiem), bet tas netika uztverts ar sajūsmu – Vācijas kanclere Angela Merkela brīdināja, ka valsts, kas izstājas, nevar baudīt tādas pašas priekšrocības kā dalībvalstis. Tas nozīmētu izstāšanos no brīvā tirgus ar ES, no kā ciestu gan Lielbritānijas, gan Eiropas pilsoņi. Iespējams, šis balsojums liks pārdomāt Lielbritānijas pozīciju.
Līdz šim Meja ir iestājusies par gandrīz pilnīgu saišu saraušanu ar ES, jo pēc viņas domām, bez izstāšanās no Eiropas vienotā tirgus nebūs iespējams ierobežot iebraucēju plūsmu.
Pētījumu kompānijas “Ipsos MORI” izpilddirektors Bens Peidžs norāda, ka Meja bija populārākā par premjeru Toniju Blēru, par Margaritu Tečeri kampaņas sākumā.
“Bet, kad viņa satika vēlētājus – viņa nespēja būt pārliecinoša, viņa nespēja būt autentiska, un viņas reitingi asi nokrita kampaņas laikā. Mejas kundze gribēja, lai šis viss būtu par “Brexit” pārvaldīšanu, par sarunām ar Briseli. Tā vietā vēlētāji bija tikpat noraizējušies par veselības aprūpi, izglītību un, protams, par kriminālo situāciju teroristu uzbrukuma laikā. Parasti teroristu uzbrukumi nāktu par labu esošajai valdībai, bet izskatās, ka briti ir tik ļoti pieraduši diemžēl pie tāda veida notikumiem... nu tā notiek. Leiboristiem izdevās sabiedriskās debates fokusēt vairāk uz sabiedriskajiem pakalpojumiem, kam konservatīvie ir samazinājuši izdevumus pēdējos 7 gados,” vēlēšanu iznākumu komentēja Peidžs.
Interesanti, ka šī jau ir trešā reize, kad briti dodas balsot un rezultāts ir visai negaidīts. Tā notika gan pirms 2 gadiem parlamenta vēlēšanās, gan arī pagājušajā vasarā “Brexit” referendumā. Sociologi skaidro, ka politika vienkārši ir kļuvusi neprognozējamāka.
“Pirms šīm vēlēšanām mēs redzējām, ka par 20% pieaudzis to jauno cilvēku skaits, kas ies vēlēt. Tas ir tāpēc, ka viņi ir pesimistiski par nākotni, viņiem ir slikta situācija, mājokļi ir pārāk dārgi. Viņi negribēja “Brexit”, bet ir iegrūsti tajā, jo nepiedalījās referendumā pagājušajā gadā. Tāpēc viņi skaidri nolēma šoreiz balsot. Un jaunieši tiecas – 2 pret vienu – atbalstīt Džeremiju Korbinu. Iepriekš mēs, mana firma, esam pārvērtējuši leiboristu atbalstītāju proporciju, jo mēs ticējām jauniem cilvēkiem, kad viņi solīja iet uz vēlēšanām. Šoreiz mēs nolēmām viņiem neticēt – pēc iepriekšējās reizes 2015.gadā. Bet šoreiz viņi mūs samulsināja – aizejot uz vēlēšanām,” skaidroja Peidžs.
Jau ziņots, ka Konservatīvā partija ir zaudējusi 12 mandātus.
