Arābu valstu attiecību saraušana ar Kataru apdraud cīņu ar terorismu

Plašu satraukumu izraisījušas ziņas par vairāku vadošo arābu valstu attiecību saraušanu ar Persijas līča valsti Kataru un šīs valsts pilsoņu izraidīšanu no Saūda Arābijas. Viens no satraukuma iemesliem – konflikta tūlītēja ietekme uz cīņu ar terorismu, kā arī asiņainajiem konfliktiem Jemenā un Sīrijā. Bet nākotnē tas var atsaukties uz spēku samēriem un reģionālo politiku Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru sākotnēji sarāva ietekmīgākās arābu reģiona valstis. Saūda Arābija, Ēģipte, Apvienotie Arābu emirāti, kā arī kaimiņos esošā Bahreina. Taču viņām pievienojas arī citas valstis.

Konflikts samilzis tik tālu, ka Saūda Arābija, kas vada koalīciju Jemenas konfliktā, pieprasīja Katarai atvilkt savu kontingentu. Sekoja arī sauszemes robežas slēgšana ar Saūda Arābiju. Kas turklāt ir Kataras vienīgā sauszemes robeža. Turklāt noteikti arī ierobežojumi šīs valsts lidmašīnu piekļuvei citu arābu valstu gaisa telpai.

Tā ir pārsteidzoši strauja diplomātiska konflikta eskalācija. Tiesa, ne nebijusi.

Līdzīgu situāciju pagātnē piedzīvojusi arī Bahreina. Uzskata, ka šāda eskalācija notikusi tādēļ, ka Katara ilgstoši saistīta ar sponsorējumu politiskajam islāmam. Tostarp Palestīniešu “Hamas” un Ēģiptes Musulmaņu brālīgai.

“Katara nepārprotami atbalstīja arābu pavasari. Viņi atbalstīja “Musulmaņu brālību” Ēģiptē. Atbalstīja prezidentu Mursi un sūtīja viņam lielus līdzekļus. Kurpretim Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti sūtīja milzīgas summas ģenerālim Sisī, tostarp balstīja valsts ekonomiku pēc apvērsuma.

Un tā ir konflikta pušu lielākā pretruna. Taču ironija ir tā, ka diplomātiskās attiecības tiek pārtrauktas ar Kataru, bet ne ar Irānu.

Visa koalīcija tika organizēta pret teroristisko “Islāma valsti”, no vienas puses, bet, no otras puses, lai censtos apturēt Irānas hegemoniju reģionā. Taču ar Irānu attiecības nesarāva, bet ar Kataru tās tiek pārrautas. Un tas ir provokatīvs paradokss,” norāda Turcijas raidsabiedrības “TRT World”  redaktors Ahmeds Alburejs.

Katara jau iepriekš bieži kritizēta kā tā dēvēto nevalstisko aktoru sponsore. Tās ir politiskās organizācijas, kuru ideoloģija baro arī islāmisko terorismu. Piemēram, “Musulmaņu brālības” ideoloģija tieši saistās ar teroristiskās “Al-Qaeda” uzstādījumiem. Tomēr paradoksāli, ka nav pagājušas pat pilnas divas nedēļas, kad Katara bija viena no līča valstīm, kas pulcējās Rijādā uz tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un apliecināja iesaisti koalīcijā pret terorismu.

Uzturoties Austrālijā, ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons situāciju komentēja ļoti piesardzīgi: “Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai Līča sadarbības valstis paliek vienotas. Nedomāju, ka tam būs kāds nopietns iespaids, varbūt pat vispār nekāds iespaids uz cīņu ar terorismu šajā reģionā vai pasaulē. Visas puses ir vienotas cīņai ar terorismu un “Islāma valsti” un pavisam nesan to paudušas samitā Rijādā.”

Lielu lomu šajā konfliktā spēlējušas datortehnoloģijas. Sākotnēji uzlauzta Kataras ziņu aģentūras lapa un publicēti Kataras emīram piedēvēti neglaimojoši izteikumi par tuvākajiem arābu kaimiņiem. Uzreiz pēc tam uzlauzts Apvienoto Emirātu vēstnieka Savienotajās Valstīs e-pasta serveris, parādot, kā mērķtiecīgi tiek īstenots lobijs pret Kataru un Kuveitu.

Tikmēr Arābu reģiona analītiķi gan atzīmē, ka konflikts starp Saūda Arābiju un tās sabiedrotajām, un Kataru briedis vēl kopš deviņdesmitajiem, bet tā saknes ir vēl senākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti