“Deutsche Welle”: Norvēģija plāno nostiprināt savas aizsardzības spējas pie savas robežas ar Krieviju. Vai Krievija rada draudus Norvēģijai?
Erna Sūlberga: Norvēģija nebaidās no Krievijas. Pretgaisa aizsardzības sistēma būs vērsta mūsu militāro bāzu aizsardzībai. Tā mums nepieciešama, jo Krievija mūs pārspēj militārā potenciāla ziņā. Tādēļ mums jānodrošina savu militāro bāzu aizsardzība. Norvēģija ir NATO ziemeļu flangs, un tai jāsper piesardzības soļi. Mums jānodrošina aizsardzības spējas pret iespējamiem konfliktiem.
Taču atkārtošos – mēs nebaidāmies no Krievijas un neuzskatām, ka tai ir nodoms mums uzbrukt. Bet ģeogrāfiski atrodamies tuvu Krievijai. Potenciāla konflikta gadījumā Norvēģijas teritorija var radīt interesi.
Vai jau pieņēmāt lēmumu par NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu?
Nedomāju, ka Norvēģija būs šīs sistēmas daļa. Mēs vēl arvien izvērtējam, kādu ieguldījumu šajā sistēmā varam dot. Lēmumi vēl nav pieņemti. Šobrīd izvietojam gaisa aizsardzības sistēmas elementus ap mūsu bāzēm, tostarp arī ziemeļos.
Krievijas vēstnieks Norvēģijā jau reaģējis uz šiem plāniem un saka - ja izvietosit konkrēto sistēmu, tad Krievija dos atbildi un to sajutīs ne tikai Norvēģija, bet arī NATO. Kādu reakciju no Krievijas sagaidāt?
Vispirmām kārtām, mēs jau ļoti sen pieņēmām lēmumu par pievienošanos šai sistēmai. Savu nostāju šajā jautājumā neesam mainījuši. Vērtējam, kurai no NATO sistēmām pievienoties. Nav runas par aktīvas aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Norvēģijā. Vērtējam, vai mūsu bruņotie spēki nākotnē varēs kļūt par pretraķešu aizsardzības sistēmas daļu. Krievijas vēstnieks nepārprotami pauž Krievijas pozīciju šajā jautājumā. Taču alianse jau sen pieņēmusi lēmumu par gaisa aizsardzības sistēmu pret ballistiskajām raķetēm, un tas nav vērsts pret Krieviju. Sistēmai, kuru izvietojam mūsu bāzu aizsardzībai, ir tikai aizsardzības raksturs.
Baltijas valstis, Somija un Zviedrija noraizējušās par Krievijas militārās aktivitātes kāpumu. Kā Krieviju uztver Norvēģijas sabiedrība? Kā ienaidnieku vai kā partneri?
To neuztver kā ienaidnieku. Mums ar Krieviju ir pozitīvas partnerības pieredze, īpaši ziemeļos. Sadarbojamies ar Krievijas varas iestādēm un darām to uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem. Runa ir par zivsaimniecību, kopīgām glābšanas operācijām, mūsu valstu pilsoņu kontaktiem. Pierobežas iedzīvotājiem Norvēģijā un Murmanskas apgabalā noteikts bezvīzu režīms.
Mēs neuzskatām, ka Krievija rada tiešus draudus Norvēģijai. Taču pieņemam, ka Krievijas politika ir kļuvusi neparedzamāka.
Un, protams, sankciju jautājumā esam vienoti ar visu Eiropu, jo pārkāpt starptautiskās tiesības, okupējot citas valsts teritoriju, nav pieļaujams.
