Drošības padomes dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi aicināja Ziemeļkoreju nekavējoties ar konkrētu rīcību izrādīt patiesu gatavību atbrīvoties no kodolieročiem.
Dokumentā Phenjanai arī pieprasīts atteikties no raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem, kā arī paustas bažas par Ziemeļkorejas ārkārtīgi destabilizējošo rīcību un kliedzošo un provokatīvo nepakļaušanos Apvienotajām Nācijām.
Arī ANO Drošības padomes pastāvīgā valsts – Francija – pieprasīja rīkoties strauji un izlēmīgi.
Vēstīts, ka nu jau vairākus mēnešus turpinās apmaiņa ar draudiem un brīdinājumiem starp ASV un Ziemeļkoreju. Tomēr Baltā Nama paziņojumi un pat nepārprotami žesti, nosūtot bāzes kuģi uz abu Koreju reģionu, nav spējuši sabremzēt Phenjanas kodolprogrammu.
Analītiķi secina, ka 33 gadus vecais Ziemeļkorejas līderis Kims Džonuns uzskata bruņošanos ar triecienspējīgiem kodolieročiem kā absolūti nepieciešamu sava režīma nodrošināšanai. Eksperti arī brīdina, ka šādu ieroču nonākšana Ziemeļkorejas bruņojumā ir tikai laika jautājums, un šis brīdis strauji tuvojas.
Tikmēr pēdējo Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes izmēģinājumu pirmdien, 15.maijā, nosodīja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš Phenjanas rīcību nodēvēja par kaitīgu un bīstamu, kā arī pauda negatīvu nostāju pret kodolvalstu kluba paplašināšanu. Tomēr Kremļa saimnieks aicināja izbeigt Phenjanas iebiedēšanu un panākt miermīlīgu atrisinājumu saspīlējumam reģionā.
