Trešdien, 14. novembrī, Lielbritānijas valdība pieņēma "Brexit" plānu, bet ceturtdien, 15. novembrī, jau atkāpušies četri ministri, pret to iebilstot. Protestētājs Deivids Mičels pauda, ka politiķiem pietrūkst veselā saprāta, un nav zināms ar ko beigsies "Brexit" process. Savukārt Sandra Mičela uzsvēra, ka ''kopš referenduma ir pagājuši divi gadi, un mēs joprojām nezinām, kur mēs esam''.
Citi protestētāji īpaši neiedziļinās izstāšanās līguma detaļās, viņi ir vai nu par, vai pret breksitu. "Mēs vienkārši negribam "Brexit" un viss. Daudz laika ir pazaudēts, daudz naudas. Pats labākais līgums, ko varam dabūt, mums jau ir, un tas ir kopā ar mūsu kaimiņiem un draugiem Eiropā. Tas ir pavisam vienkārši!" atzina Eiropas Savienības piekritējs Deivids Kalfs.
Savukārt "Brexit" piekritēja Keita Brauna uzsvēra, ka izstāšanās no ES notiks, taču tāds darījums, kādu ir panākusi premjere Terēza Meja, nozīmē pakļaušanos ES un nav pieņemams britiem. Daudzviet abas pretējās puses mierīgi stāv blakus un diskutē, neprovocējot viena otru. "Kad bija balsošana, es balsoju par izstāšanos, tāpat kā daudzi citi. Daudzi no mums, kuri teica – jā, mēs gribam izstāties –, nebija sapratuši, ko izstāšanās īsti nozīmē," klāstīja ES piekritējs Pīts Morgans. Protestus nepārtraukti uzmana arī policija.
KONTEKSTS:
Pamatīgu iekšpolitisku satricinājumu Lielbritānijā radījusi ar Eiropas Savienību (ES) panāktā “Brexit” vienošanās. Kaut arī trešdien, 14. novembrī, vakarā to atbalstīja britu premjerministres Terēzas Mejas valdība, ceturtdien četri ministri ir atkāpušies. Tas rada šaubas par “Brexit” vienošanās dzīvotspēju un arī bažas par to, ka Mejas valdība var krist.
Oktobra vidū ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus divus gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
