Dienas ziņas

Plāno slēgt Valmieras tehnikuma Rankas struktūrvienību

Dienas ziņas

Saeimas komisija pieliek punktu Diasporas likumam

Diskutē par Baltijas valstu finanšu tirgu attīstību

Konferencē Londonā brīnās par Baltijas valstu spēju vienoties par kopīgu kapitāla tirgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šonedēļ Londonā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) tika rīkota Baltijas kapitāla tirgus konference. Interese par to bija liela, jo visas sēdvietas zālē bija aizņemtas. Finanšu ministr Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka cilvēkiem interesē Baltijas valstu pārrobežu sadarbība.

"Daļa no viņiem ir šeit ieradušies, lai ieraudzītu potenciālās investīciju iespējas Baltijā, bet

daļai tas ir kā fenomens, ka trīs Baltijas valstis spēj vienoties gan par sadarbību likumiskās bāzes koordinēšanā, gan kopīgas infrastruktūras izveidei, ir ļoti interesants.

Jo daudz jau tiek runāts par to, ka mums vajag izveidot vienotu kapitāla tirgus savienību Eiropas Savienībā, bet ir maz tādu piemēru, kur tiešām šī pārrobežu sadarbība notiek," stāstīja ministre.

Baltijas valstu pārstāvji norādīja uz apņemšanos izveidot kapitāla tirgus regulējumu atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un standartiem, tika apspriesti gan izaicinājumi, gan iespējas.

"Pēc šī pasākuma būs ļoti daudz savstarpējo kontaktu, un tā ir laba vieta domu apmaiņai, kā lai audzē kapitāla tirgus Baltijas valstīs, jo mēs taču esam ļoti veiksmīgi ekonomikā, algas aug, taču kapitāla tirgos joprojām iet grūti, tā ir taisnība. Mums jāuzlabo kapitāla tirgu attīstību Baltijā," stāstīja "AUGA group" direktors Kestutis Juščius.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir mazais Baltijas kapitāla tirgus izmērs.

"Baltijas valstis visas trīs ir gan Eiropas Savienībā, Eirozonā, NATO valsts un OECD. Tas ir tiešām kaut kas, par ko ir jābūt lepnam, tie ir ļoti labi sasniegumi, bet mēs tiekam uzskatīti kā ļoti neattīstīti tirgi tikai dēļ tā, ka mums nav lielu uzņēmumu. Jo nevienam uzņēmumam Baltijā nav tirgus kapitalizācijas vismaz vienu miljardu, kas uzreiz nozīmē, ka mēs nekur nefigurējam," norādīja ""HV Pank" institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis.

Nozares pārstāvju vidū bija gan tādi, kuriem ar Baltiju saskare ir pirmoreiz, gan tādi, kuri situāciju pārzina ļoti labi. 

"Interesanta valsts, Izsmalcināta, ar ļoti eiropeisku garu, un man ļoti patīk darba ētika Latvijā, tas, kā cilvēki tur strādā. Manuprāt, viņi ir ļoti uzticami," teica "Englewood Finance" investīciju un projektu finanšu direktors Filips Belots.

"Par sevi varu teikt, ka es saviem klientiem došu pozitīvas atsauksmes, taču redzu, ka šeit vēl ir daudz izaicinājumu, bet ar tiem mēs visi saskaramies. Tādēļ šeit ir emitenti, aktīvu pārvaldnieki un fondi, lai saprastu, vai lietas virzās pareizajā virzienā," komentēja "GEE Consulting Partners" direktore Tanija Ejanga.

Konferences atklāšanā runu teica arī Valdis Dombrovskis, kuram pēc tam bija jādodas uz tikšanos ar britu finanšu ministru, lai apspriestu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un ietekmi uz finanšu tirgiem.

"Skaidrs, ka Londona ir nozīmīgs finanšu centrs, līdz ar to mēs pamatā pārrunājam šos jautājumus. Jāsaka, ka jau maijā ar Eiropas Komisijas atbalstu tika izveidota kopīga darba grupa starp Eiropas banku, starp Anglijas centrālo banku – Anglijas valsts kasi, finanšu ministriju pēc būtības, un Eiropas Komisiju, kur mēs pie šiem jautājumiem strādājam, tāpēc šodien mēs ar Hamonda kungu runāsim, cik tālu šis darbs ir pavirzījies," skaidroja Dombrovskis. 

Pirms gada Baltijas valstis parakstīja saprašanās memorandu par kopīga kapitāla tirgus izveidi, kopš tā laika ir sākti vairāki tehniskās palīdzības projekti, atbalstu saņemot no Eiropas Savienības Strukturālo reformu atbalsta programmas un ERAB.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti