“Car boot sale” varētu tulkot kā pārdošanu no auto bagāžnieka vai gluži vienkārši kā krāmu tirdziņu. Anglijā šādi tirdziņi ir ārkārtīgi populāri, cilvēki tur pārdod lietas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas, cenas ir ārkārtīgi draudzīgas, un par tām var arī kaulēties.
Uz tirdziņiem briti dodas gan iepirkties, gan vienkārši kā uz izstādi. Īpaši daudz ir bērnu lietu, trauku, apģērbu, grāmatu, ko var nopirkt pat par pārdesmit centiem.
Antikvāras lietas gan maksā krietni dārgāk, visbiežāk tās ir nepieciešams restaurēt.
Biežs tirdziņu apmeklētājs ir arī Vladimirs Aļševskis no Latvijas, kurš tagad dzīvo Anglijas piejūras kūrortpilsētā. Viņa darbs un sirdslieta jau 40 gadus ir antīku lietu restaurācija, savulaik gatavoti pat suvenīru paraugi Vatikānam un britu karaļnamam.
“Man te Anglijā ļoti patīk tāpēc, ka viņiem ir ļoti daudz antīkā. Anglijai bija 62 kolonijas pa visu pasauli, un no kolonijām 500 gadu laikā viss gāja uz šejieni, tas ir dārgmetāli, zelts, sudrabs un ļoti daudz akmeņu. Salīdzinot ar to pašu Eiropu un Krieviju, ko pasaules karā izlaupīja vācieši. Un tāpēc man te patīk, ļoti interesanti darbi trāpās,” stāstīja Vladimirs Aļševskis.
Klienti lūdz restaurēt visdažādākās lietas, bieži nākas izgatavot antīku smaržu pudelīšu korķīšus no sudraba.
“Šajā laikā, vairāk nekā 7 gados, es gabalus 200 vismaz esmu restaurējis šitādas pudelītes. Jo man ir klients, kam ir šāds bizness. Pudelītes - tas ir viņa dzīves bizness, viņš vairāk ne ar ko citu nenodarbojas, tikai ar sudraba izstrādājumiem. Pūdernīcas, kastītes un pudelītes,” stāstīja juvelieris.
Taču pats sākums Anglijā nebija viegls, pagāja krietns laiks, kamēr tika apgūta valoda un iekārtota sava darbnīca.
“Anglija ir viena no tām vietām, kur ir visdārgākās reklāmas, es nezinu, kas notiek citur pasaulē, bet tas maksā šeit šausmīgās naudas, ja tev naudas nav, tad tu to diez vai varētu izdarīt. Un otrkārt, viņas šeit nedarbojas. Man palīdzēja draugi, man palīdzēja paziņas, mēs printējām lapiņas, domājām tekstus, kas pareizi sastādīti angļu valodā, stāvējām uz ielas, devām cilvēkiem, smaidījām, aicinājām nākt ciemos. Un tā mēs arī sākām, visu, visu darījām paši savām rokām,” stāstīja juveliera dzīvesbiedre Renāte Aļševska.
Taču pie antīkām lietām Anglijā var tikt, ne tikai iepērkoties tirdziņos.
“Es zinu cilvēkus, kas staigā ar metāla detektoriem pa pludmali un atrod ļoti daudz un ļoti vecas monētas. Te oficiāli atļauts, pa pludmali. Privātā zemē tu vari iet ar saimnieka atļauju, bet pēc tiem angļu likumiem, ja tu kaut ko atrodi un tas ir vērtīgs, vērtība dalās uz divām daļām - tam, kas atrod, un zemes īpašniekam,” stāstīja Aļševskis.
Briti augstu vērtē jebkādus antikvārus priekšmetus, arī mēbeles un auto, tādēļ sava amata meistari ir lielā cieņā.
