Mansfīlda slavena ar to, ka referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības tieši tur vislielākais skaits iedzīvotāju – 70,9 % - nobalsoja par “Brexit”.
Mansfīldā ar teju 70 000 iedzīvotājiem dzīvo arī daudz mūsu tautiešu, tur darbojas gan latviešu deju kolektīvs, gan skoliņa bērniem, veikalos var nopirkt latviešu pārtiku.
Mansfīldas pašvaldībā par pilsētas centra un tirgus mārketinga aktivitātēm atbild latviete Dace Gaile, un viņa apgalvo, ka augstais atbalsts “Brexit” cilvēku attiecības sadzīvē neietekmē.
“Ikdienā nav jūtams tas “Brexit” un ka ikdienā par to cilvēki ļoti šūmētos. Cilvēki ir mierīgi. Piemēram, es tirgū nekad neesmu saskārusies ar to, ka kādam es nepatiktu tāpēc, ka es esmu no Latvijas,” stāstīja Gaile.
Jaunākās britu aptaujas rāda, ka, ja referendums notiku tagad, balsojums būtu par labu palikšanai Eiropas Savienībā.
Mansfīldas mēra vietnieks Maiks Bartons pieļauj, ka Mansfīldas balsojumam bija citi iemesli, nevis naids pret imigrantiem, jo tie tur dzīvo gadiem.
“Mansfīldā bija liela “Bombardier” rūpnīca, mēs zaudējām lielu pasūtījumu vācu kompānijai pirms pāris gadiem. Šeit bija arī ogļraktuves, arī es tur strādāju. Daudzas ogļraktuves tika slēgtas, arī citas industrijas tika slēgtas - apavu un apģērbu ražotnes. Šis bija industriāls rajons, tā bija valdības atbildība, kas neko nedarīja, un mēs domājam, ka pie tā ir vainīga arī Eiropas Savienība, tā daudzi domā. Un man šķiet, ka daudzi balsoja par izstāšanos arī tādēļ, lai spētu labāk kontrolēt mūsu robežas,” sprieda Bartons.
Mūsu tautiešu vidū domas par nākotni pēc “Brexit” dalās.
Latviešu tautas deju kopas "Jumis" vadītāja Aija Leonoviča - “lielākajai daļai, man liekas, ka nostāja ir nogaidīšana”.
Dace Gaile savukārt spriež, ka viņi “uztraucas, kas notiks, jo ļoti daudziem maniem draugiem Latvijā vairs nav pilnīgi nekā, un, ja tev ir jāaizbrauc un jāsāk viss no nulles... cik reizes tu tajā savā dzīvē sāksi visu no nulles?”
“Tas tāds smags jautājums... protams, ka satraucas,” sacīja Dace Gaile.
Ozoliņu ģimene – Inga un Armands - vēl nav izlēmuši, vai vēlas britu pasi, bet viņu četri bērni, kuri tekoši runā latviski un angliski, ir Lielbritānijas pilsoņi.
Taču bieži vien ar angļu valodas zināšanām Anglijā nepietiek, jo citi iebraucēji angliski runāt nemāk.
“Sauc palīgā citu pārdevēju, lai iztulkotu, ko viņam prasa. Es domāju - ārprāts, nav jau man tā angļu valoda nekāds līmenis baigais, bet, ja tu strādā tādā sfērā, tev ir jāmāk angļu valoda,” sacīja Inga.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas valdība šā gada 7.jūlijā apstiprināja plānu, kura nolūks ir izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar ES pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka nākamā gada martā. Plāns, kuram sarunās vēl jāpanāk ES piekrišana, paredz arī izstrādāt kopīgus noteikumus ar ES brīvai savstarpējai rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai.
Plānam nepiekrita Lielbritānijas "Brexit" ministrs Deivids Deiviss, kurš tā dēļ atkāpās no amata. No amata atkāpās arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš paziņoja, ka valdība plāno ne tādu “Brexit”, par kuru 2016.gada jūnijā referendumā nobalsoja 52% iedzīvotāju.
Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms. Šajā laikā Apvienotajā Karalistē vēl darbosies visi līdzšinējie ES likumi.
