ĪSUMĀ:
- Būtiskas reformas nav veiktas, un plāna īstenošana netika efektīvi pārvaldīta.
- Valsts kontroles secinājumi nav tik pozitīvi kā vakar valdībā prezentētais ziņojums par plānu.
- Nodarbināto skaita samazināšana – iluzors pasākums, jo valsts pārvaldē strādājošo skaits nav mainījies.
- Aizvien ir zems funkciju centralizācijas līmenis valsts pārvaldē.
- Īsti nav iedzīvināta "nulles birokrātijas" pieeja.
- Reformas tvērums pārāk šaurs – attiecas tikai uz daļu no valsts pārvaldes iestādēm.
- Reformai trūcis politiskā atbalsta, savlaicīgi netika pieņemti būtiski lēmumi.
- Valsts kancelejai sniegti 8 ieteikumi un viens priekšlikums Ministru kabinetam.
- Valsts kancelejā piekrīt norādēm par iestāžu sadarbības trūkumu.
- Bet iebilst revidentu sacītajam par jēdzienu "reforma" kā mārketinga rīku.
- Tāpat uzsver, ka darbinieku skaita mazināšana nevar būt pašmērķis.
Vilka skaidroja, ka 34 plānotajos pasākumos 10 virzienos nemaz nebija paredzētas nozīmīgas pārmaiņas, turklāt ne visi pasākumi ir īstenoti un ne visas ieceres sasniegtas.
Vilka arī sacīja – galvenais secinājums ir, ka reformas nav un plāna īstenošana netika efektīvi pārvaldīta.
Viņa norādīja, ka otrdien, 8. februārī, valdībā prezentētais gala ziņojums par reformu plāna īstenošanu bija gaidāms vēl pērn martā, tad oktobrī, tāpēc Valsts kontrole revīziju pabeidza, nesagaidot to, un revidentu vērtējums nav tik pozitīvs, kāds izskanēja otrdien valdībā apstiprinātajā ziņojumā.
"Jāsaka, ir tikai likumsakarīgi, ka tikko gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents zvanīja trauksmes zvanu par sadarbības trūkumu valsts pārvaldē, lai gan tas bija uzsvērts gan šajā reformu plānā, gan arī iepriekš, pirms 20 gadiem, bet nekas netika darīts," sacīja Vilka.
Valsts kontroles pārstāve, vērtējot nodarbināto skaita samazināšanu, norādīja, ka tas vērtējams drīzāk kā mārketinga elements un bijis "iluzors pasākums".
Proti, arī iecerētais 6% slodžu skaita samazinājums ir sasniegts un pārsniegts, taču izņēmumu, metodikas un jaunu amata vietu izveidošanas dēļ reformas laikā nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs nav būtiski mainījies – pirms un pēc reformas tajās nodarbināti aptuveni 60 tūkstoši darbinieku.
Turklāt nodarbināto slodžu skaita samazinājums tiek vērtēts kā atsevišķs reformas rezultāts, lai gan jēgpilni būtu vērtēt tieši samazinājuma dinamiku, ņemot vērā jaunizveidotās amata vietas.
Tāpat Valsts kontrole secināja, ka valsts pārvaldē ilgstoši tiek uzturēta sabiedrībai un pašiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem nesaprotama un nepieņemama atlīdzības sistēma, lai palielinātu darba samaksas konkurētspēju. Rezultātā mazinājusies vai pat zudusi piemaksu un prēmiju nozīme – motivācijas instruments rezultātu sasniegšanā. Tas, ka nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā, tiek uzsvērts vairāk nekā 10 gadus.
Nepieņemot sen gaidīto Atlīdzības likumu, mazinājās valsts pārvaldes iekšējā motivācija īstenot reformas – samazināt nodarbināto skaitu, pārskatīt ikgadējos izdevumus, centralizēt atbalsta funkcijas, gūtos resursus novirzot atlīdzības palielināšanai. No otras puses – tas bija tikai viens no 10 reformu pasākumiem un nebūtu vērtējams kā "burvju nūjiņa", kas atrisinās visu un garantēs reformu izdošanos, norādīja Valsts kontrolē.
Jāatgādina, ka arī atalgojuma sistēmas izmaiņas pieteica pirms četriem gadiem, bet valdība atlīdzības reformas plānu skatīja vien pērnā gada beigās.
Lai paaugstinātu valsts pārvaldes procesu efektivitāti, reformu plānā iekļāva pasākumus iekšējo procesu uzlabošanai. Revīzijā secināts, ka būtiska uz sadarbību un rezultātu vērsta aktivitāte, kā projektu komandu darba iedzīvināšana valdības prioritāšu ieviešanai, vispār nav īstenota.
Tāpat faktiski nav iedzīvināta "nulles birokrātijas" pieeja.
Atbalsta funkciju centralizācija ir jau sen aktuāls jautājums, un tā pamazām tiek veikta, taču centralizācijas līmenis joprojām ir zems, piemēram, grāmatvedība centralizēta apmēram trešdaļā iestāžu.
Reformu periodā centralizācija resoros notika bez Ministru kabineta lēmuma, papildu finansējuma un skaidriem mērķa uzstādījumiem un ieguvumiem, kā rezultātā tā veikta atkarībā no katram resoram pieejamā finansējuma, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, izpratnes un motivācijas veikt izmaiņas.
Skaidrojot to, kādēļ reformas nebija efektīvi pārvaldītas, Vilka minēja iespējamos iemeslus: "Politiskais atbalsts reformai, lai arī nostiprināts pēdējo trīs valdību deklarācijās un rīcības plānos, reformu īstenošanā faktiski izpalika, un līdz ar to netika laicīgi pieņemti valsts pārvaldes attīstībai izšķiroši lēmumi. Revīzijā skaidri iezīmējās Valsts kancelejas kā valdības centra un atbildīgās iestādes "vājums" – ierobežotās pilnvaras un iespējas nodrošināt ministriju atbilstošu un savlaicīgu rīcību reformas īstenošanā".
Uz jautājumu, kāpēc valdības deklarācijā paustais nav izdarīts, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atbildēt LTV nevarēja saspringtā darba grafika dēļ. Kariņš uzskata, ka atbildīgajām institūcijām ar Valsts kontroles atzinumu ir jāiepazīstas, ieteikumi un secinājumi jāņem vērā, norādīja viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Viņa arī uzsver: "Lai izveidotu efektīvu, atbildīgu un elastīgu Latvijas valsts pārvaldi, problēmu risināšanā aktīvi ir jāiesaistās arī parlamentam un valdībai. Pretējā gadījumā cerēto reformu nav un nākas kritizēt gan reformu plānu, gan tā pārvaldību."
Reformas pilnvērtīgai izvērtēšanai trūkst skaidras mērķu un rezultatīvo rādījumu sistēmas, kas ļautu vērtēt veikto pasākumu konkrētu ietekmi mērķa sasniegšanā. Reformas gaitu ietekmēja smagnēja datu ieguve un apstrāde, kvalitatīvu datu trūkums, ilgstošs tiesību aktu saskaņošanas process, tostarp resoriem vēloties panākt sev izdevīgus izņēmumus, resoru savstarpējā konkurence par finanšu un cilvēkresursiem, lielā darbinieku rotācija valsts pārvaldē un pašā Valsts kancelejā, kas tieši ietekmē spēju turpināt iesākto.
Reformu plāns paredzēja pasākumu īstenošanu trīs gadu laikā – no 2017. gada beigām līdz 2020. gadam, taču vairākas nozīmīgas izmaiņas virzītas izskatīšanai tikai revīzijas noslēgumā 2022. gadā.
Valsts kontroles ieskatā, pasākumu īstenošana ir ieilgusi un tas nav saistāms ar Covid-19 pandēmiju.
Vilka arī norādīja, ka reformu plāna tvērums ir pārāk šaurs, proti, tas attiecas uz daļu no publiskās pārvaldes (uz ministrijām un to padotības iestādēm), taču neattiecas uz patstāvīgajām un neatkarīgajām valsts iestādēm, pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, plānošanas reģioniem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Valsts kontrole vērš Saeimas uzmanību uz vajadzību rast risinājumu, lai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi līdzās izmaiņām valsts tiešajā pārvaldē tiktu saskaņoti risināti visā publiskajā sektorā. Tāpat jāmin, ka reformā nav iekļauts tāds būtisks jautājums kā civildienests un tā turpmākā attīstība.
Līdzās revīzijā konstatētajiem trūkumiem revidenti atzīmējuši arī pozitīvus reformas aspektus – pasākumus kultūras un domāšanas maiņai valsts pārvaldē, kuru ieviešana turpinās. Tāpat revidenti min, ka reformas laikā Covid-19 radītā krīze vēl vairāk palielināja jau esošās problēmas valsts pārvaldē, tomēr iestādes ir spējušas pielāgoties jaunajai situācijai, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību arī šajos apstākļos.
Pamatojoties uz revīzijā konstatēto un secināto, Valsts kancelejai sniegti astoņi ieteikumi un viens priekšlikums Ministru kabinetam. Ieteikumu ieviešanas termiņš, ko saskaņojusi arī revidējamā vienība – Valsts kanceleja –, ir līdz 2024. gadam.
"176 mazas karaļvalstis"
Šis reformu plāna izvērtējums revīzijā ir noderīgs, jo palīdz novērtēt kļūdas un problēmas, atzina Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Inita Pauloviča.
Pēc viņas teiktā, 2017. gadā pieteikto reformu apjoms bija pārāk liels trīs vai četru gadu periodam, turklāt toreizējā valdība to pieņēma kā politisku kompromisu.
Pauloviča uzsvēra, ka šāda apjoma pārmaiņas Valsts kanceleja kā vienīgā iestāde nevar realizēt, katrai institūcijai jāuzņemas lielāka atbildība.
Tā vietā iestādes darbojoties "katra savā nodabā".
"Mēs katru gadu organizējām pārrunas ar valsts sekretāriem par viņu resoros notiekošo reformu plānu ieviešanu. Tad bija liels pārsteigums, kad konstatējām, ka mums ir 176 mazas karaļvalstis, katra iestāde ir par sevi, katra iestāde veido iekšējo politiku. Ļoti grūti ir panākt kaut kādu vienotu lēmumu pieņemšanu," viņa sacīja.
Lai panāktu vienotu centralizētu valsts pārvaldi, vajadzīgs gan lielāks politisks atbalsts reformu mērķiem, gan arī papildus finansējums, norāda Valsts kancelejā.
Aizvadītajos gados pārmaiņām valsts pārvaldē trūka papildus finansējuma, savukārt turpmākajiem gadiem šiem mērķiem paredzēts ieguldīt no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu programmu līdzekļiem.
Vienalaikus Valsts kancelejā nepiekrīt Valsts kontroles teiktajam, ka vārds "reforma" iepriekšējos gados izmantots mārketinga nolūkos, turklāt esot būtiski izprast, ka darbinieku skaita mazināšana nevar būt pašmērķis.
Pauloviča teica: "Mēs šos valsts pārvaldē strādājošos skaitām kopā un mums objektīvi ir jāpalielina strādājošo skaits, piemēram, karavīri Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vai arī, piemēram, digitālās transformācijas procesiem valsts pārvaldē, kam vajadzīgi cilvēki ar īpašām prasmēm, īpašām zināšanām. Varbūt ir jāsamazina valsts pārvaldes loma un tad var mazināt strādājošo skaitu, bet, atstājot tās pašas funckijas un mazināt darbinieku skaitu šajā brīdī ir neefektīvi!"
Lēmumi par valsts pārvaldes reformu turpmāko periodu vēl nav pieņemti, taču to plānots organizēt četru gadu posmos no 2023. līdz 2027. gadam no un 2027. līdz 2030. gadam.
Vienlaikus Valsts kanceleja solīja divu nedēļu laikā nākt klajā ar redzējumu par valsts pārvaldes attīstības virzieniem. Tie būs saistīti ar pasākumiem, ko nav izdevies īstenot līdz šim. “Piemēram, atbalsta funkciju centralizācija. Mums ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvalde kļūtu par vienotu organizāciju, vienotu darba devēju. Un mēs tādējādi varam vienoti pārraudzīt, kas valsts pārvaldē notiek. To mēs noteikti vēlamies turpināt,” sacīja Pauloviča.
Nākotnē Valsts kanceleja plāno pievērst lielāku uzmanību tam, kā labāk atalgot valsts pārvaldes darbiniekus, apmācīt un noturēt viņus valsts pārvaldē. Tāpat tiek domāts darba vidi pēc pandēmijas, jo ne visi darbinieki, kuri šobrīd strādā attālināti, vēlēsies atgriezties pilna laika klātienes darba režīmā.
