Uz jautājumu, vai pēc abu mediju slēgšanas, ir iespējams būt žurnālistam Krievijā, radio "Eho Moskvi" galvenā redaktora pirmais vietnieks Sergejs Buntmans atbildēja: "Kvalitatīvam žurnālistam – nē. Jo kvalitatīva žurnālistika paredz faktu vākšanu, dažādu viedokļu atspoguļošanu par notiekošo. Taču tagad tas, kā izrādās, ir kriminālnoziegums."
Buntmans norādīja uz likuma grozījumiem, kuri paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", bruņoto spēku diskreditāciju vai aicinājumiem ieviest sankcijas pret Krieviju.
"Eho Moskvi" bijis viens no pēdējiem Krievijas neatkarīgajiem medijiem. Tagad valstī tādu faktiski nav. Taču radio komanda cer saglabāties. Kādā formā, par to Buntmans pagaidām nerunāja.
Radiostacijas slēgšana viņam – cilvēkam, kurš radio veltīja vairāk nekā 30 savas dzīves gadus –, ir dziļi personīgs pārdzīvojums.
"Es jūtos pretīgi. Taču man šī sajūta ir jāapspiež, jo mēs – Aļoša Venediktovs [radiostacijas galvenais redaktors – red.] un citi, mēs esam atbildīgi par daudziem citiem cilvēkiem. Ziniet kā? Tas ir līdzīgi fantoma sāpēm. Tu brauc mašīnā, iedomājies – O! Ir pulksten 12, noteikti jāieslēdz un jānoklausās ziņas. Tas ir ļoti grūti. Bet tas ir jāpārvar, jo mēs esam atbildīgi cilvēki."
Krievijā un Ukrainā notiekošo sāpīgi uztver arī ilggadējā "Eho Moskvi" žurnāliste Tatjana Felgengauere. Vērojot Putina izvērsto karu Ukrainā un represijas Krievijā pret iedzīvotajiem, kuri piedalās pretkara protestos, viņa secināja: "Mēs ļoti īsā laikā pārvērtāmies par Baltkrieviju tās ļaunākajā izpausmē. Jo Baltkrievija ir Lukašenkas veidojums. Un tagad tas vienkārši notiek ļoti lielā teritorijā, kur dzīvo 140 miljoni cilvēku."
Un šo cilvēku iespējas saņemt kvalitatīvu informāciju arvien sarūk. Felgengauere – tagad bezdarbniece – turpmāk plāno mācīt iedzīvotājiem medijpratību. Cik ilgi viņai to ļaus darīt vietnē "YouTube", nav zināms.
"Kopumā, protams, no žurnālistikas Krievijā pamazām, bet visai droši, ir jāatvadās,"
viņa atzina.
Vienlaikus Felgengauere pauda, ka cietumsods Krievijā par godprātīgu žurnālista darbu pilnīgi nav salīdzināms ar nāvi zem Krievijas raķetēm Ukrainā.
"Sanāk, ka cilvēki, kuri iestājas pret Vladimiru Putinu, viņi ir ienaidnieki dubultā. Proti, šeit, atrodoties Krievijā, mēs esam Putina režīma ienaidnieki. Mūs šeit mēģina iznīcināt. Bet ārzemēs mēs esam visas civilizētās pasaules ienaidnieki, jo esam no Krievijas. Es saprotu, ka visu, ko mēs darījām visus šos gadus, centāmies vienmēr teikt patiesību, aizsniegties līdz cilvēkiem, pievērst viņu uzmanību tam, cik viss nepareizi notiek mūsu valstī: netaisnīgums, vajāšana pēc politiskajiem motīviem, mēs visu to darījām, taču acīmredzot ne pārāk labi, jo mēs vienkārši izgāzāmies. Mēs nespējām to apturēt. Tur ir mūsu vaina. Bet nevainojiet mūs karā. Jo tas ir konkrēti Vladimira Putina un viņa apkārtnes karš."
KONTEKSTS:
Krievijā darbību apturēja neatkarīgais televīzijas kanāls "Doždj" un likvidēta radiostacija "Eho Moskvi". Krievijā arī daļēji bloķēs sociālos tīklus "Facebook" un "Twitter", interneta mediju "Meduza", britu un vācu raidsabiedrību BBC un "Deutsche Welle" un citas tīmekļa vietnes.
Krievijas Valsts dome vienbalsīgi pieņēmusi kritizētās izmaiņas, kas paredz kriminālatbildību par viltus ziņu izplatību par Krievijas armiju.
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
