Viens no kritērijiem, uz ko skatās, domājot par atbalstu energokrīzē, ir mājsaimniecību enerģētiskā nabadzība. Tā ir nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai nespēja norēķināties par apkuri mājokļa zemas energoefektivitātes dēļ, vai arī tādēļ, ka izdevumi par apkuri veido ļoti lielu daļu no mājsaimniecības ienākumiem.
Patlaban enerģētiski nabadzīga saskaņā ar likumu ir tāda mājsaimniecība, kas saņem pašvaldības atbalstu dzīvokļa jautājuma risināšanā vai dzīvo pašvaldības sociālajā mājā.
Taču ir virkne iedzīvotāju, kas neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem, bet ir potenciālie atbalsta saņēmēji.
Kā sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš, valsts enerģētisko nabadzību definējusi pēc sava budžeta interesēm, lai visi atbalsta pasākumi "gultos uz pašvaldību pleciem".
"Manuprāt, mums ir jādomā par šiem līmeņiem, kad valstij ir jāiejaucas tajos apstākļos, kad energoresursi iziet ārpus tām tirgus cenām, kuras vairs absolūti nav prognozējamas. Tas ir viens," viņš sacīja.
Ilgtermiņa risinājums ir māju siltināšana un energoefektivitātes celšana kopumā.
Latvijā ir plaši pieejamas mājokļu siltināšanas programmas, taču ir birokrātiski šķēršļi, kas neļauj mājas siltināt raitāk.
Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītāja Regīna Ločmele ("Saskaņa") norādīja: "Lai pieņemtu lēmumu par māju siltināšanu, ir nepieciešams lēmums, par kuru nobalsotu 50 + 1 balss dzīvokļu īpašnieku šajā mājā. Mēs zinām, ar kādām grūtībām mums notiek iedzīvotāju sapulces. Arī tas, ka nav iespējams cilvēkus pārliecināt ņemt kredītu un siltināt māju."
Idejas, kā atbalstīt iedzīvotājus energokrīzē, var smelties no pašvaldībām. Piemēram, Rīgas.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (''Par!/Progresīvie'') norādīja: "Iesakām ņemt kā tādu risinājumu kopumā un kas Rīgā ir ieviests no oktobra – kapitālsabiedrībām, kas komunālos pakalpojumus sniedz, nepiemērot soda procentus par kavētajiem rēķiniem. Tas dod iespēju rīdziniekiem apkures sezonas izmaksas izlīdzināt ilgākā laikā. Šie ir tie rīki, kas ir mūsu puse."
Kādā no nākamajām apakškomisijas sēdēm turpināsies diskusijas par alternatīvo energoresursu – saules un vēja enerģijas – izmantošanu.
