Reaģējot uz Krievijas pēdējā laika agresīvo retoriku, Levits pauda, ka Latvijas nostāja šajā jautājumā ir stingra un skaidra, turklāt vienota ar sabiedrotajiem.
“Krievijas izraisītajā krīzē Latvija un visas NATO alianses dalībvalstis atbalsta Ukrainu. Mēs visi esam par brīvu un drošu Eiropu visām Eiropas valstīm. Mēs noraidām jebkādu domu par Eiropas sadalīšanu interešu sfērās. Iebrukuma gadījumā NATO dalībvalstu atbildes sankcijas Krievijai būs ļoti sāpīgas. Mēs esam solidāri un dodam savu daļu NATO kopējai aizsardzībai. Mēs esam pārliecināti par citu NATO dalībvalstu solidaritāti pret mums,” sacīja Levits.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā varam justies droši. Levits norādīja, ka Latvija ir attīstījusi savas pašaizsardzības spējas, tam budžetā atvēlot 2,3% no iekšzemes kopprodukta.
Vienlaikus prezidents aicināja iedzīvotājus aktīvi stāties Zemessardzē: “Ikviens Latvijas pilsonis var dot savu pienesumu valsts aizsardzībā. Īpaši vēlos uzsvērt iespēju stāties Zemessardzē. Neviens nav liedzis, neviens nav par vāju, katram cilvēkam ir sava vieta un uzdevums, lai mēs kopā varētu aizstāvēt savu ģimeni, savu tautu un savu valsti. Jo plašākas būs mūsu rindas Zemessardzē, jo drošāk mēs varēsim justies.
Jo gatavāka visa tauta būs sargāt savu brīvību, jo cietāks rieksts tā būs jebkuram pretiniekam.
Un šis ir īstais laiks katram Latvijas patriotam pajautāt sev, kā tieši sargāšu savu Latviju, ko man vajadzētu vēl apgūt, lai es varētu to darīt.”
Tomēr valdībai un Saeimai arī nākamajā budžetā valsts iekšējai drošībai būtu jāpiešķir īpaša prioritāte, norādīja Levits. Pēc prezidenta paustā, aizvadīto gadu laikā valdība ir sākusi piešķirt Iekšlietu ministrijai un valsts drošības iestādēm lielākus līdzekļus, taču tas joprojām ir par maz, pauda prezidents.
“Bez spēcīgas Valsts policijas, robežsardzes, ugunsdzēsējiem un glābējiem Latvijas iekšējā drošība nav garantēta. Tāpēc aicinu mūsu valdību un Saeimu nākamajā budžetā valsts drošībai, tostarp it sevišķi valsts iekšējai drošībai, piešķirt īpašu prioritāti,” sacīja prezidents.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.