Ja neskaita atklātu militāro konfliktu, veids, kā rietumvalstis var ietekmēt Krieviju pēc tās agresijas Ukrainā, ir starptautiskās sankcijas. Patlaban to piemērošana ir kļuvusi daudz vienkāršāka, intervijā Latvijas Televīzijai secina ASV Tieslietu ministrijas izveidotās speciālās vienības “KleptoCapture” direktors Endrū Adamss.
Autora ziņas
Latvijas iestāžu cīņu pret naudas atmazgāšanu ir novērtējuši starptautiskā līmenī. Rīgā ''Egmont'' grupas plenārsēdes laikā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests ir saņēmis balvu par izcilu darbu finanšu izlūkošanas jomā. Konkursā piedalījās 19 valstu finanšu izlūkošanas dienesti, un finālā Latvija par balvu cīnījās ar Itāliju.
Valsts aizsardzības dienestam būt – tam piekrīt visi valdošās koalīcijas partneri, konceptuāli to atbalstot. Tā pēc sadarbības padomes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Valsts aizsardzības dienests ir obligāta karaklausība, ko Aizsardzības ministrija piedāvā pakāpeniski ieviest 5 gadu laikā.
Šā gada maijā salīdzinājumā ar 2020. gada maiju gandrīz dubultojusies ar maksājumu kartēm iedzīvotāju nomaksātā summa par komunālajiem pakalpojumiem. Par to liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Ja 2020. gada maijā ar bankas karti iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem samaksāja apmēram 14 miljonus eiro, tad šogad maijā jau 27 miljonus. Karšu maksājumu palielinājums par komunālajiem pakalpojumiem liecina par arvien augošo inflāciju.
Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ pieaug riski Latvijai un līdz ar to arī armijas vajadzības, ko privātie ražotāji nevar pilnībā apmierināt. Runa, pirmkārt, ir par munīcijas ražošanu. Lai nodrošinātu un kontrolētu šo stratēģiski svarīgo preču ražošanu, Aizsardzības ministrija piedāvā dibināt jaunu valsts kapitālsabiedrību.
Valdošās koalīcijas partijas kopumā atbalsta obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, liecina Latvijas Televīzijas veiktā koalīcijas partiju pārstāvju aptauja. Visi aptaujātie atzina, ka diskusijas varētu būt par atsevišķām priekšlikuma detaļām. Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ieceri par obligāto dienestu sauc par politisku lēmumu.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, uzņēmējs Uldis Pīlēns ar domubiedriem nodibināja biedrību "Apvienotais Latvijas saraksts". Biedrības dibinātāju vidū ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadība, uzņēmēji un zemnieki. Biedrības Saeimas vēlēšanās startēt nevar, tāpēc lielākā daļa tās dibinātāju startēs kopīgā sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību, Latvijas Zaļo partiju un Liepājas partiju.
Ventspils valstspilsēta un Valkas novads atzīti par drošākajām vietām ceļu satiksmei Latvijā 2021. gadā. Tas noskaidrots Satiksmes ministrijas (SM) konkursā “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2021”, kurā pirmo reizi atzītas ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas un novadi Latvijā.
Sācies ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO. Uzņēmums plāno piesaistīt 7,5 miljonus eiro, ko vēlas ieguldīt bankas dibināšanā. Eksperti pozitīvi vērtēja “Indexo” cerības iesaistīt šo naudu, vienlaikus norādot uz vairākiem riskiem.
2021. gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde pārtvērusi vairāk nekā 178 tūkstošus viltotu preču vienību, lielākoties viltotus medikamentus. Šogad situācija ir mazliet mainījusies un vairāk pārtver viltotas rotaļlietas, informēja Muitas pārvalde kopā ar Patentu valdi kampaņas “Viltotā realitāte” atklāšanas pasākumā.
Kad Latvijas Televīzijas runāja ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmēju, harkivieti Antonu Semjonovu Krievijas uzsāktā kara sākumā, viņš bēga no Krievijas karaspēka smagi bombardētās pilsētas. Mazāk nekā pirms nedēļas Antons ar ģimeni pārcēlās uz Ļvivu, kur atkal var gulēt, naktī nedzirdot trauksmes sirēnas.
Trauksmes sirēnas Ukrainas pilsētās kļuvušas par ierastu lietu, arī galvaspilsētā Kijivā, kur dzīve patlaban esot ļoti līdzīga laikam pirms kara. Taču daudzi iedzīvotāji vairs nedodas uz patvertnēm, jo karš, kas ilgst jau četrus mēnešus, kļuvis par ikdienas realitāti. Tā intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu korespondentam Iļjam Kozinam norādīja Kijivas iemītniece Anna Kapacinka, ar kuru LTV sazinājās jau kara pirmajos mēnešos.
Redzot notikumu attīstību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, mēs vairs nejutāmies ērti nodarboties ar uzņēmējdarbību Krievijā, tāpēc tas nebija ekonomisks jautājums. Tā Rīgā notiekošajā Trīs jūru iniciatīvas samitā un biznesa forumā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja kompānijas “Google” viceprezidents sabiedriskās politikas un valdības attiecību jautājumos Karans Bhatija.
Vides organizācijas ceļ trauksmi par valdība steigā virzītajiem, savulaik noraidītajiem grozījumiem, kas ļautu cirst jaunākus kokus. Vides aizstāvji brīdina par dabas daudzveidības samazināšanos šāda lēmuma dēļ. Tikmēr atbildīgā Zemkopības ministrija uzsvērusi, ka vienlaikus tiks ieviestas stingras prasības meža atjaunošanai, kā arī šāds lēmums palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajā apkures sezonā.
Viens no veidiem, kā rudenī gaidāmā vispārējā cenu pieauguma apstākļos palīdzēt iedzīvotajiem, ir mājokļa pabalsti. Plānots, ka uz tiem varēs pretendēt plašāks iedzīvotāju loks. Taču šie pabalsti netiek un vismaz līdz aiznākamajai – 2024. gada apkures sezonai netiks izmaksāti automātiski. Līdz ar to šoruden pašvaldību sociālajiem dienestiem draud pārslodze.
Pērn sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 14,6% mazāka nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķins. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu samazinājās par 7,7 procentpunktiem. Eksperti norāda, ka, beidzoties pandēmijai, atšķirības varētu atgriezties iepriekšējā līmenī. Savukārt, lai mazinātu sieviešu un vīriešu algu atšķirības, ir jāmainās arī sabiedrības attieksmei.
Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām novērtējuši ar trim ballēm piecu ballu skalā. Tas izriet no jaunākā Ārvalstu investīciju vides indeksa datiem. Par labākajiem politiskajiem lēmumiem šajā periodā investori uzskata nodokļu politiku atsevišķos gadījumos, augstākās izglītības sistēmas reformu un finanšu sektora "kapitālo remontu". Savukārt investoru kritiku valdība un Saeima ir izpelnījusies darbaspēka problēmu nerisināšanas un publiskā sektora efektivitātes trūkuma dēļ.