Anna ir televīzijas režisore no Kijevas. Septiņus gadus viņa nostrādāja televīzijā, tostarp kanālā “112 Ukraina”. Objektīva un patiesa informācija sievietei allaž bijusi svarīga. Sevišķi kara laikā. Līdz karam viņa dzīvoja un strādāja Kijevā, taču kara pirmajā dienā, 24. februārī pulksten četros no rīta, aizbrauca pie vecākiem uz Mikolajivas apgabalu.
Arī Annas vecāku mājā ir izveidota patvertne ar 65 centimetru biezām sienām. Viens no galvenajiem pārtikas avotiem patvertnē – sausiņi. Ja uzvārīsi griķus vai vēl kaut kādu citu ēdienu, tas ātri sabojāsies, bet sausiņi dod kalorijas un spēku un tie nebojājas.
Anna: Es esmu Mikolajevas apgabalā šobrīd. Kopumā pie mums pagaidām ir klusi. Kaut gan ir informācija, tikko ienāca, ka pie mums varētu nolaisties desants un lai mēs neejam ārā no mājām. Kara septītajā dienā jau pierodi pie šādas informācijas. Vienkārši jau esi morāli gatavs.
Latvijas Televīzija: Kādas ziņas šobrīd ienāk no Kijevas? Jūs noteikti uzturat sakarus.
Protams. Tur pirmajās dienās bija daudz karstāk nekā tagad. Pašlaik, salīdzinot ar iepriekšējām dienām, ir mierīgāk. Tāpēc, ka bija stipra bombardēšana. Tagad visus spēkus savelk uz Harkovu. To vienkārši nojauc. Es vasarā biju šajā pilsētā, un Harkova ir izcili skaista pilsēta.. brīnišķīgiem parkiem. Un viss, par ko es tagad runāju, – praktiski visa tā vairs nav. Viņi to visu bombardē. Visi spēki uz Harkovu.
Kāpēc tieši Harkova? Ko tādu Harkova ir izdarījusi okupantiem?
Pirmkārt, man šķiet, bet tas ir mans pieņēmums, ka viņi vienkārši trako tādēļ, ka viņiem ar Kijevu nekas nesanāk. Viņi taču plānoja to ieņemt trīs stundu laikā. Taču mēs visus šos astoņus gadus gatavojāmies, krājām spēkus, audzējām armiju un rūdījām mūsu raksturu.
Pigu jums, ne mūsu valsti. Pašlaik tieši tāds ir visas mūsu nācijas noskaņojums. Ne velna jūs nedabūsiet! Pigu jums, ne mūsu galvaspilsētu, ne mūsu valsti!
Un Harkova ir pilsēta Kijevas kaimiņos. Stratēģiski svarīgs objekts. Kijeva ir liela, daudzmiljonu pilsēta, to nav iespējams tik vienkārši ieņemt. Viņus tas kaitina un tāpēc viņi bombardē.
Es varu pateikt, ka septītajā kara dienā Krievijas karavīri Ukrainas teritorijā ir badā un aizkaitināti. Viņi šobrīd ir kļuvuši par marodieriem. Viņiem reāli neiedeva ūdens un pārtikas krājumus. Viņiem beidzas benzīns.
Viņi staigā pa mūsu ciemiem un diedelē dīzeli saviem tankiem. Jūs vispār varat iedomāties? Ar savām Georga lentītēm nāk klāt mūsējiem un lūdz dīzeli. Mūsējie viņus uzreiz sašņorē. Viņi ir aizkaitināti, tāpēc pa kreisi un pa labi iznīcina pilsētas.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
