Likumu par Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesībām cer pieņemt pavasarī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jau pavasarī Saeima galīgajā lasījumā varētu izskatīt un pieņemt speciālo likumu, kas nostiprinātu Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, paziņoja Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”). Patlaban dievnams atrodas Rīgas domes valdījumā, bet bez īpašnieka. Pēterbaznīcas īpašumtiesības plānots piešķirt Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam. Pirms tam gan jāatrisina daži ar konfesiju savstarpējām attiecībām saistīti jautājumi.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir teju tikpat veca kā pati Rīga. Šajos gadu simtos piedzīvots daudz, bet pēdējo trīsdesmit gadu izaicinājums ir baznīcas tiesiskais statuss.

Visu šo laiku baznīcas ēkai un zemei zem baznīcas īpašnieka nav, bet ir tiesiskais valdītājs – Rīgas pašvaldība. Baznīcas tiesisko statusu plānots sakārtot ar speciālu likumu, ko pašlaik izskata Saeima.

Iepriekš deputāti noraidīja piedāvājumu piešķirt īpašuma tiesības gan Rīgas pašvaldībai, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Tagad panākta vienošanās, ka īpašumtiesības nodos luterāņu baznīcai un baznīcas Vācu draudzei.

“Tās ir četras Saeimas, kas ar šo jautājumu ir strādājušas, risinājumu nav bijis iespējams atrast. Šobrīd mēs esam ļoti tuvu tam. Mēs esam tikuši pāri arī tam īpašumu tiesību jautājumam. Regulējums, kas līdzsvaro konfesijas, es domāju, ka mums vajadzētu 3–4 nedēļas un mēs varētu pabeigt darbu pie likumprojekta, nodot Saeimai galīgajam balsojumam,” sacīja Ašeradens.

Luterāņi Pētera baznīcā ir saimniekojuši kopš reformācijas. Taču dievnamu uzcēla katoļi. Arī viņi vēlas vadīt dievkalpojumus Pēterbaznīcā. Tāpēc ar luterāņiem ir noslēgta vienošanās. Tomēr baznīcām saglabājas atšķirīgas vēstures interpretācijas.

“Mēs zinām, ka dievnams ir uzcelts 1209. gadā, un pēc tam 1524. gadā, mainoties rīdzinieku pārliecībai, tas kļuva par luterāņu dievnamu. Likumā bija iestrādāts skaidrojums tikai pēc 1524. gada. It kā nemaz nebūtu šie 300 gadi, varbūt tie nebija tik akcentēti. Bet tas tagad no likuma ir izņemts ārā,” pauda Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins.

“Tie priekšlikumi, kas ir par Romas katoļu baznīcu, tiešām uz 12. gadsimtu nav attiecināmi, jo tā ar tādu nosaukumu izveidojās tikai pēc reformācijas. Minēt nosaukumus, kas ir vēsturiski kļūdaini, laikam nebūtu pareizi likumā,” skaidroja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.

Atrisināts jautājums par dievnama tiesisko statusu dos iespēju to pilnvērtīgi atjaunot.  Latvijas luterāņu baznīcas Vācu draudze ir panākusi to, ka Vācijas parlaments iezīmējis 33 miljonus eiro dievnama atjaunošanai.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti