Brīdī, kad pastāvēja draudi par plašu militāru uzbrukumu, Rietumi spēja demonstrēt vienprātību un skaidri lika Krievijai saprast, kādas šim solim būs sekas. Tagad galvenais jautājums, vai Rietumi spēs būt tikpat vienoti un stingri, kad uz spēles likts nevis visas Ukrainas, bet tikai tās austrumu reģionu liktenis.
"[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir interesantu kārti izspēlējis ar to, ka viņš nav veicis plaša mēroga ofensīvu, par ko tika piesolītas vēl neredzētas sankcijas. Tādēļ šobrīd par rietumu amatpersonu vidū ir zināmas diskusijas – kas īsti ir noticis," sprieda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
"Šobrīd Krievija ir spērusi salīdzinoši mērenu soli. Zemākas intensitātes rīcība, kas rietumvalstīs var izraisīt un raisa diskusijas par to, cik asi un kā uz to reaģēt.
Savā ziņā Krievija šeit manipulē ar rietumvalstu gatavību.
Krievija šobrīd piedāvā izvairīties no kara, pretī sniedzot tai tādu nosacītu uzvaru. Pēc Krievijas aprēķiniem Rietumi šeit varētu piekāpties, lai tikai nenotiku kāds liels karš," komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Uz rietumvalstu atbildes soļa nozīmi norādīja arī politologs, bijušais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis:
"Rietumu vienīgās efektīvās sankcijas ir atteikties no Krievijas gāzes, naftas, elektroenerģijas.
Pilnīga iepirkumu pārtraukšana no Krievijas. Saprotu, ka tas nav izdarāms šodien vai rīt, bet tas ir jāīsteno turpmāko mēnešu vai gada laikā. Tas atsauksies uz daudz ko, arī Latvijā, bet tas ir vienīgais ceļš, ja mēs gribam Krieviju nolikt savā vietā."
Ja Rietumu atbilde nebūs stingra un vienota, tad Krievijai, visticamāk, būšot kārdinājums atkārtot līdzīgu scenāriju vēl kādā teritorijā. Eksperti gan noraidīja iespēju, ka tas varētu skart Latviju vai kādu citu NATO valsti.
Tiesa, sankcijas pret Krieviju varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomiku negatīvāk nekā tās, kuras tika ieviestas 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, prognozēja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, konflikta turpmākā eskalācija Latvijas ekonomiku ietekmēs gan tieši, gan netieši.
"Ļoti iespējams, ka tālāka eskalācija enerģētikas tirgū arī netieši ietekmēs tādā veidā, ka, ļoti iespējams, inflācija būs paaugstināta un ilgstošāka, jo visnotaļ iespējams, ka Krievija mēģinās šo spiedienu izdarīt ar rīkiem un instrumentiem, kas ir viņas stiprā puse. Un tā ir enerģētikas puse ar piegādēm Eiropai, kur tiešā veidā Eiropa ir ļoti ievainojama. Līdz ar to es teiktu, ka tieši enerģētika un izmaksas, ar ko varētu saskarties tiešā veidā gan mūsu uzņēmēji, gan arī netiešā veidā caur visu to paaugstināto stresu Eiropā. Tas nozīme, ka
mūs šogad sagaida augstāka inflācija un zemāka izaugsme, nekā tas būtu bez šīm sankcijām," pauda ekonomists.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.
