Iļja Kozins: Vai jums nav kauns pārstāvēt valsti, kura izvērš karu Ukrainā?
Krievijas vēstniecības Latvijā vecākais padomnieks Aleksandrs Šeremets: Nekomentēju.
Kozins: Kā komentēsiet Krievijas iebrukumu Ukrainā?
Šeremets: Es taču teicu, ka nekomentēju.
Kozins: Vai jums nav kauns?
(Aizver durvis).
Kā zināms, Latvija atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. Turklāt Latvija pārtraukusi izsniegt vīzas Krievijas Federācijas valstspiederīgajiem, izņemot humānus apsvērumus un citus īpašus gadījumus.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
