Pētījumā tika salīdzinātas Latvijas sabiedrības domas par nelegālo imigrāciju pirms un pēc Baltkrievijas migrācijas krīzes. 2021. gada decembrī, salīdzinot ar tā paša gada jūniju, populārāka kļuvusi gan nevienlīdzīga attieksme pret imigrantiem, gan stereotipi par viņiem.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumā noskaidrots, ka 2021. gada decembrī, salīdzinot ar tā gada jūniju, gandrīz dubultojies to iedzīvotāju skaits, kuri nepiekrīt, ka imigrantiem jābūt tādām pašam tiesībām uz labklājību kā Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt iedzīvotajiem daudz nozīmīgāka kļuvusi partiju attieksme pret imigrāciju, domājot par Saeimas vēlēšanām.
Tāpat pastiprinājušies stereotipi par imigrantiem.
"Tas nav arī ārkārtīgi, mēs nerunājam par kaut kādiem 25% vai par to, ka visa sabiedrība sāk uztvert migrantus kā tādus, kas palielina noziedzību un terorisma riskus," skaidroja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Andris Saulītis.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijas sabiedrībā kopumā ir vērojama piesardzīga attieksme pret imigrāciju un imigrantiem.
Vienlaikus nav vienprātības par to, ko iesākt ar imigrantiem.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns skaidroja: "Konsenss, ko darīt ar šiem imigrantiem – noraidīt, uzņemt. Mēs redzam, ka nav tāda spēcīga konsensa sabiedrībā. Un faktiski lielā mērā reģionālās un starp paaudžu atšķirības ļauj izskaidrot šī te konsensa neesamību. Jo šie divi faktori acīmredzami sadala sabiedrisko domu un nedod tādu vienu spēcīgu kopsaucēju."
Visnoraidošākā attieksme pret imigrantu iespējamo uzņemšanu ir Latgalē.
Kopumā 52% reģiona iedzīvotāju izteikušies, ka negrib uzņemt nevienu imigrantu.
Kaprāns to skaidroja ar reģiona tuvumu vietai, kur risinās krīze – Latvijas–Baltkrievijas robežai. Sabiedrībā valdošais noskaņojums pret imigrantiem arī izskaidro valdības stratēģiju krīzes risināšanā.
"Providus" vadošā pētniece migrācijas un patvēruma jomā Ieva Raubiško pauda: "Ir redzama noskaņa, vēlme nodrošināties, būt aizsargātiem, un ir atbilde no valsts vadības puses. Bet vismaz daļai šo cilvēku varētu būt nopietnas vajadzības uz patvērumu. Šos cilvēkus nevar visus vienādot un dēvēt par noziedzniekiem, jo nelikumīga robežas šķērsošana neaptur tiesības uz patvērumu."
Migrācijas krīze ir vairojusi arī Latvijas iedzīvotāju atbalstu robežas stiprināšanai. Kopumā 61% aptaujāto pozitīvi izteicās par žoga izbūvi uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
