Zviedru eksperti arī norādījuši, ka Kremļa tēriņu samazinājumu ietekmējušas Rietumu valstu sankcijas. Tikmēr, bažījoties no Krievijas iespējamās agresijas, militārie tēriņi palielinājušies Eiropas valstīm.
Krievija kopš 1998. gada, kad ekonomiskās krīzes dēļ bija spiesta samazināt finansējumu aizsardzībai, līdzīgi bijusi spiesta rīkoties pērn.
Zviedru eksperti norādījuši, ka Kremlis piedzīvojis vienu no straujākajiem kritumiem militārajiem tēriņiem.
Tie bijuši 66,3 miljardi ASV dolāru (55,45 miljardi eiro), kas ir par 20% mazāk nekā 2016. gadā.
Komentējot, kāpēc radusies šāda atšķirība, Stokholmas Starptautiskā miera pētījuma institūta vecākais pētnieks Simons Vezemans norāda, ka „par spīti Krievijas vēlmei modernizēt armiju, militāros tēriņus nācies ierobežot dažādu ekonomisku problēmu dēļ”. Vezemans piebilda, ka Maskavai tēriņus īpaši pārskatīt vajadzēja pēc 2014. gada, kad Krimas aneksijas dēļ Rietumi pret Krieviju ieviesa dažādas sankcijas.
Kā norādīts pētījumā, tad
finansējuma saglabāšana aizsardzībai Krievija līdz šim kompensējusi ar naudas līdzekļu samazināšanu citām nozarēm, tostarp izglītībai un infrastruktūrai.
Tādējādi, saskaņā ar Vezemana teikto, pērn bija pirmā reize, kad Kremlim vairs nebija izvēles un nācās pieņemt šo „sāpīgo lēmumu”.
Tāpat zviedru ekspertu grupu vērsa uzmanību uz Sīrijas konfliktu un bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas lietu, kura veicinājusi Maskavas attiecību pasliktināšanos ar NATO alianses valstīm.
Eksperti arī piebilda, ka, neskatoties uz to, ka NATO alianses valstis Eiropā palielinājušas militāros tēriņus, attiecīgi Centrāleiropai un Rietumeiropai palielinot tēriņus par 12% un 1,7%, pagājušā gada pētījums iezīmējis arī tendenci, kurā notiek pāreja no eiroatlantiskā reģiona vairāk uz Āziju, Okeāniju un Tuvajiem Austrumiem.
Šeit gan zviedru pētnieki norādījuši, ka ASV ir izdevies saglabāt savu līderes lomu pasaulē, pērn militārajām vajadzībām tērējot aptuveno tikpat, cik 2016. gadā. Proti, ap 610 miljardiem ASV dolāru. Savukārt aiz Savienotajām Valstīm ar 228 miljardiem seko Ķīna, bet aiz tās, apdzenot Krieviju, trešajā vietā ierindojusies Saūda Arābija, kura pagājušajā gadā valsts aizsardzībai iztērējusi teju 70 miljardus. Tikai tad nāk Krievija un Indija.
Vienlaikus Stokholmas Starptautiskā miera pētījuma institūta priekšsēdētājs Jāns Eliasons brīdinājis par satraucošo tendenci, ka 2017. gadā militārie izdevumi pasaulē kopumā ir palielinājušies par 1,1, sasniedzot 1,739 triljonus ASV dolāru. Eliasons vērš uzmanību uz to, ka valstu tēriņu palielināšana militārajām vajadzībām var nelabvēlīgi ietekmēt valstu centienus konfliktus risināt miermīlīgā ceļā.
