Irānas Ārlietu ministrija piektdien, 11.maijā, paziņoja, ka vizītēs tiks spriests par Irānas kodolvienošanos, jo pēc ASV izstāšanās no līguma ir bažas par tā pastāvēšanu.
Kopš ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par izstāšanos no Irānas kodolvienošanās, arī citas valstis izmanto notikušo, lai izdarītu lielāku spiedienu uz Irānu. Piemēram, Izraēla ir veicinājusi spriedzi reģionā ar raķešu triecieniem Irānas spēkiem un to atbalstīto grupējumu pozīcijām Sīrijā. Šie ir jau atkārtoti triecieni, īpaši pēdējās dienās.
Irāna, atbildot uz šiem uzbrukumiem, izšāva pret Izraēlas pozīcijām Golānas augstienē ap 20 raķetēm. Šī vieta ir starp Izraēlas un Sīrijas robežu.
Reaģējot uz to, Izraēla veica lielākos triecienus pret Irānas spēku pozīcijām, kādus tā veikusi kopš 2011.gada, kad Sīrijā sākās pilsoņkarš. Tiek norādīts, ka šauts uz vismaz 70 pozīcijām.
Irāna savu raķešu izšaušanu pamatoja, norādot, ka tā Golānas augstienē devusi prettriecienu, atbildot uz Izraēlas izrādīto agresiju, piebilstot, ka Irānai ir tiesības aizsargāties, ja noticis uzbrukums tās militārajai infrastruktūrai Sīrijā.
Teherāna arī uzskata, ka Izraēla Irānas aizsargāšanos ir izmantojusi kā ieganstu, lai pastiprinātu triecienus Sīrijā uz irāņu spēkiem.
Tikmēr Izraēlas aizsardzības ministrs Avigdors Libermans pēc attiecību saasināšanās ar Irānu licis skaidri saprast, ka Teherānas atbalstītajiem spēkiem nav vietas Sīrijā. Libermans ir pat mudinājis Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu "patriek visus irāņus" no valsts.
Savukārt, reaģējot uz situācijas saasināšanos, Eiropas Savienība abas puses aicināja uz "savaldību", lai nepieļautu, ka nesaskaņas starp Irānu un Izraēlu pāraugtu lielākā reģionālā konfliktā, un īpaši, lai censtos mazināt spriedzi Tuvajos Austrumos, kad ASV izstājusies no Irānas kodolvienošanās.
Lai arī Izraēla un Irāna viena otru uzskata par sāncenšiem, abas nekad vēl nav iesaistījušās tiešā konfrontācijā.
