Euranet Plus

EP deputāti aicina nesūtīt valdības delegācijas uz pasaules futbola čempionātu Krievijā

Euranet Plus

EK kopējā metodika ļaus labāk cīnīties ar patērētāju maldināšanu

Komentārs. Gints Amoliņš par ASV izstāšanos no kodolvienošanās ar Irānu

Tramps paziņo par ASV izstāšanos no Irānas kodollīguma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma.

"Irānas līgums ir defektīvs savā sirdī. Es šodien paziņoju, ka ASV izstāsies no Irānas kodollīguma," pavēstīja Tramps.

Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem.

Irānas kodolvienošanās

Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.   

Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.   

Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.

Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.  

Tramps norādīja, ka, "ja es ļautu līgumam palikt, tad drīz būtu kodolbruņošanās sacensība".

Vašingtona atjaunos visas sankcijas, kas tika noņemtas kodollīguma ietvaros, kā arī noteiks Teherānai visaugstākā līmeņa ekonomiskos ierobežojumus, paziņoja Tramps.

Tramps Baltajā namā paziņoja, ka Amerika nevēlas būt Irānas kodolšantāžas ķīlniece.  Nedrīkstot pieļaut, ka noziedzīgais režīms iegūst pasaules postošākos ieročus. "Ameriku neviens neturēs par ķīlnieci ar kodolieroču iegūšanas šantāžu. Mēs nepieļausim, ka amerikāņu pilsētām draud ar iznīcību, un nepieļausim režīmu, kas atļauj kliegt “Nāvi Amerikai” un cenšas iegūt pieeju visnāvējošākajiem ieročiem uz zemes. Bargas sankcijas atkal stāsies spēkā pilnā mērā. Ja režīms turpinās kodolambīcijas, tam būs tādas problēmas kā vēl nekad," pauda Tramps.

Mediji ziņo, ka ASV ārvalstu aktīvu kontroles pārvalde nekavējoties uzsāks prezidenta rīkojuma izpildi, un uzņēmumiem 180 dienu laikā būs jāpārtrauc sadarbība ar Irānu. Atbalstu Trampa lēmumam pauduši vairāki ASV diplomāti. Vēstnieks Vācijā Ričards Grenels aicinājis šīs valsts uzņēmumus nekavējoties izbeigt savu darbību Irānā.  

Irānas prezidents Hasans Ruhani Trampa lēmumu nodēvēja par "psiholoģisku karadarbību" pret Irānu un pavēstīja, ka, neskatoties uz ASV izstāšanos, Irāna paliks kodollīgumā ar pasaules lielvarām.

Viņš norādīja, ka vēlētos apspriest Trampa lēmumu ar līgumu slēgušajām Eiropas, Krievijas un Ķīnas pusēm.

Francija, Vācija un Lielbritānija paudušas nožēlu par Trampa lēmumu, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka "strādās kolektīvi" pie jauna plašāka Irānas līguma. "Es domāju, ka Trampa paziņojums mums vēlreiz parādīja, ka Eiropai ir lielāka ārpolitiskā atbildība miera nodrošināšanā pasaulē un politisko risinājumu meklēšanā. Donalds Tramps lēmis izstāties no kodolvienošnaās ar Irānu. Francija, Lielbritānija un Vācija lēmusi, ka paliksim tai uzticīgi," norādīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu paziņoja, ka "Izraēla pilnībā atbalsta Trampa drosmīgo lēmumu".

Tikmēr Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons pavēstīja, ka ASV vēlas plašākas sarunas par jaunu Irānas līgumu.

Līgumu bez ASV un Irānas parakstījušas arī Krievija, Ķīna, Vācija, Lielbritānija un Francija, kuras iepriekš apliecinājušas, ka vēlas līgumu saglabāt.

Eiropas Savienība (ES) otrdien sarunās ar Teherānu no jauna pauda atbalsta kodollīgumam ar Irānu.

Lielbritānijas, Vācijas un Francijas pārstāvji, kā arī augsta ranga ES amatpersona Briselē tikās ar Irānas ārlietu ministra vietnieku Abasu Aragči un "izmantoja šo iespēju, no jauna apliecinot savu atbalstu tam, lai visas puses turpina pilnā mērā un efektīvi īstenot šo vienošanos", teikts ES paziņojumā.

ES ir gatava ievērot vienošanos, "kamēr Irāna ievēro savas saistības", pēc sarunām apliecināja avots Vācijas Ārlietu ministrijā. Arī "nākamajās dažās dienās ir svarīgi uzturēt kontaktus ar visām pusēm, lai novērstu nekontrolētu eskalāciju," piebilda avots.

ASV Finanšu ministrija paziņoja, ka sankcijas pret Irānu neatjaunos tūlītēji, bet pēc 90 līdz 180 dienām. Sankcijas paredzēts atjaunot pret naftas industriju, dārgmetālu tirdzniecību un Irānas valdības mēģinājumiem iepirkt ASV dolāru banknotes.

Atklāts ir jautājums, vai ASV atjaunojot sankcijas pret Teherānu, tās ietekmēs arī Eiropas uzņēmumus, ja tie turpinās sadarboties ar Irānu. 

Kodollīgumu parakstījušās Francijas, Vācija un Lielbritānija pauda nožēlu par Trampa lēmumu. Krievija teica, ka ir “ļoti vīlusies”. Eiropas Savienības augstā pārstāve Federika Mogerīni paziņoja, ka bloks ir “apņēmies saglabāt vienošanos”.

Eksperti pauž bažas, ka Irāna varētu censties atriebties Rietumiem par ASV soli, kas, visticamāk, atkal smagi iedragās Irānas ekonomiku. "Ja mēs Irānu starptautiskajās attiecībās atkal marginalizēsim, pastāv risks, ka viņi palielinās tādas aktivitātes, kādas, piemēram, jau tagad redzam Sīrijā, – atbalstīs terorismu un paramilitāros grupējumus visos Tuvajos Austrumos, kas var novest pie spēcīgas destibilācijas," saka Redingas Universitātes profesors Marks Šanahens.

Ekspertus arī māc šaubas par to, ko nozīmēs daļējas vienošanās saglabāšana. Iespējams, ka ASV solis vēl vairāk tuvinās Irānu Ķīnai un Krievijai. "ASV pašlaik ir vienīgā pasaules superlielvara, tāpēc ir grūti iedomāties jebkādu vienošanos bez tās. Taču to nevar izslēgt," norāda Šanahens. "Daļēja vienošanās, kuru atbalsta ne vien trīs lielās Eiropas valstis, bet arī Krievija un Ķīna, var nest labumu. Ja, piemēram, ASV vērš sankcijas pret irāņu bankām un uzņēmumiem, bet tas nenotiek Ķīnā, varēsim vērot tirdzniecības palielināšanos šajā virzienā. Taču tas rada bažas, ka Irāna vēl vairāk tuvosies Krievijai, kā jau tagad to redzam Sīrijā," saka Šanahens.

KONTEKSTS: 

Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu. Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti