Ziemeļkorejas valsts mediji manevrus nodēvēja par provokāciju un preventīva trieciena izmēģinājumu. Tāpēc tiek atceltas trešdien, 16. maijā, paredzētās sarunas, kurās abu Koreju pārstāvji gatavojās apspriest līderu iepriekš panāktās vienošanās, tostarp par miera līguma noslēgšanu un kodolatbruņošanos.
Oficiālā Phenjana arī draud atcelt 12. jūnijā Singapūrā paredzēto Kima Čenuna tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Situācija saasinājās neilgi pēc tam, kad Ziemeļkorejas pārstāvis ANO atbruņošanās pārstāvju konferencē paziņoja, ka Phenjana plāno pievienoties starptautiskajiem centieniem ierobežot kodolieroču izmēģinājumus. Ziemeļkorejas pārstāvis uzsvēra, ka režīms arī turpmāk darīs visu, lai uzlabotu attiecības ar dienvidiem un mazinātu militāro spriedzi pussalā.
Tomēr trešdien Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra (KCNA), atsaucoties uz ārlietu ministra pirmo vietnieku, paziņoja, ka ASV - Ziemeļkorejas samits un turpmākas divpusējās attiecības noteiks tas, kādu pieeju Savienotās Valstis pielietos pret Phenjanu saistībā ar tās kodolprogrammu.
Viceministrs medijam arī uzsvēris, ka Phenjanas bažījoties, ka Vašingtona varētu rīkoties tāpat, kā tā rīkojusies Lībijas un Irākas gadījumā, tām uzspiežot savu naidīgo politiku.
Viņa paziņojums saistīts ar ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džona Boltona izteikumiem, ka Lībijas modelis varētu tikt izmantots, lai miermīlīgā veidā panāktu Ziemeļkorejas kodolatbruņošanu.
Ziemeļkorejas ārlietu ministra pirmais vietnieks paudis bažas, ka Boltona paziņojums izsaucis šaubas par ASV rīcības modeli un vēlmi ar dialoga palīdzību risināt situāciju Korejas pussalā, jo bijušais Lībijas līderis Muamars Kadafi drīz vien pēc atteikšanās no savas kodolprogrammas tika nogalināts. Ministra vietnieks arī norādīja, ka Phenjana nav ieinteresēta ASV palīdzībā, lai veiktu reformas ekonomikā, kuras Vašingtona solīja palīdzēt īstenot, ja Ziemeļkoreja atteiksies no savas kodolprogrammas.
Starp Phenjanas prasībām, lai tā atteiktos no savas kodolprogrammas, ir ASV karaspēka izvešana no Dienvidkorejas, Seulai doto Savienoto Valstu kodolgarantiju atsaukšana, kā arī Vašingtonas naidīgās politikas izbeigšana pret Kima Čenuna režīmu.
Neraugoties uz šiem izteikumiem, Vašingtona turpina gatavošanos plānotajam samitam. Valsts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerta norādīja, ka no Ziemeļkorejas nav saņemts oficiāls paziņojums par šīs valsts nostājas maiņu. Kims Čenuns iepriekš esot paudis sapratni par minēto manevru nozīmīgumu, un tie turpināsies.
Vašingtona arī pārmet, ka Ziemeļkoreja nav darījusi zināmu, ko tieši tā piedāvā no savas puses.
Vēl pagājušajā nedēļā Ziemeļkoreja paziņoja arī par kodolizmēģinājuma poligona demontāžu. Paredzēts, ka demontāža notiks ārvalstu žurnālistu klātbūtnē jaunnedēļ no 23. līdz 25. maijam kā centieni veicināt caurskatāmību saistībā ar kodolatbruņošanās centieniem.
Tikmēr eksperti šādos Ziemeļkorejas brīdinājumos saskata zināmu taktiku.
“Pirmkārt, Ziemeļkoreja vēlas kontrolēt Koreju savstarpējo attiecību attīstību. Otrkārt, Ziemeļi sūta vēstījumu, ka nepieļaus ASV stratēģisko objektu izvietošanu Korejas pussalā. Treškārt, valsts rīkojas, jo uzskata manevrus par necieņu un pat apdraudējumu pastāvošajam režīmam,” sacīja Ziemeļkorejas studiju universitātes profesors Jangs Mudžins.
KONTEKSTS:
Vēl pirms dažiem mēnešiem situācija Ziemeļkorejā radīja satraukumu visā pasaulē, draudot ASV pat ar iespējamiem kodoltriecieniem.
Taču vēlāk atmosfēra būtiski mainījās. Šogad pavasarī notikusi abu Koreju līderu vēsturiskā tikšanās un sarunu sākšana par izlīgšanu. Arī ASV prezidents Donalds Tramps ir atsaucies Kima Čenuna aicinājumam tikties klātienē.
