Sniedzot interviju Trampa iecienītajai ASV ziņu programmai, Džonsons uzsvēris, ka vienošanās nav perfekta, taču tās laušana var veicināt Irānas kodolprogrammas attīstīšanu un jaunu bruņošanās vilni Tuvo Austrumu reģionā.
Šo jautājumu Džonsons iecerējis Vašingtonā pārrunāt ar ASV viceprezidentu, Trampa padomnieku nacionālās drošības jautājumos un Kongresa pārstāvjiem.
Džonsons aicinājis vērst stingrāku politiku pret Irānu, taču līgumu nelauzt.
Vēl pirms došanās uz Savienotajām Valstīm viņš ASV laikrakstam „The New York Times” bija uzsvēris, ka Baltā nama saimniekam Donaldam Trampam nevajadzētu atteikties no Irānas kodolvienošanās, tādēļ, ka šobrīd nav alternatīvas, kas būtu labāka.
Tramps Eiropas Savienībai un tās sabiedrotajām deva laiku, lai veiktu labojumus Irānas kodolvienošanās līgumā, kas būtu taisnīgāk pret visām iesaistītajām pusēm. Līdzšinējie centieni neliecina, ka Francijas un Vācijas līderiem, kuri aprīlī tikās ar ASV prezidentu Trampu Vašingtonā, ir izdevies ASV prezidentu pārliecināt neatteikties no kodolvienošanās.
Vācijas prezidents nobažījies par krīzi transatlantiskajā attiecībās
Savukārt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers norādījis, ka attiecībās starp Eiropu un ASV pēdējā laikā ir novērojamas izmaiņas. Viņš intervijā raidorganizācijai ARD norādīja, ka domstarpības galvenokārt saistītas gan ar Irānas kodolvienošanos, gan tirdzniecību un aizsardzību.
Vienlaikus Šteinmeiers norādījis, ka viņu uztrauc ne tik daudz, kā uzvedas un ar kādiem paziņojumiem nācis klajā Tramps. Vācijas prezidents norādīja uz to, ka pašlaik notiek nozīmīgas pārmaiņas ASV administrācijā - tā vairs neredz Vāciju un pārējo Eiropu kā daļu no globālās kopienas. Vācijas prezidents līdz ar to norādījis uz ASV jauno pieeju - pasaulē katram pašam jāatrod savs ceļš.
Šteinmeiers arī uzskata, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons vizītē Vašingtonā rīkojušies pareizi, norādot uz kopīgajām Eiropas interesēm tirdzniecības jomā un jautājumā par Irānas kodolvienošanās saglabāšanu.
Turpretī ASV tajā pašā laikā ir izteikusi draudus gan paaugstināt tarifus metālu importam, kā arī iespēju izstāties no Irānas kodolvienošanās.
Tāpat Vācijas prezidents ir nobažījies, ka atteikšanās no Irānas kodolvienošanās var novest pie jaunas bruņošanās Tuvajos Austrumos, uzskatot, ka šis reģions nespēs izturēt vēl vienu konfliktu.
Vienlaikus Šteinmeiers paudis bažas, ka Rietumi pēdējā laikā aizvien vairāk sākuši distancēties arī no Krievijas, uzskatot, ka tā vietā ir jāmeklē jaunas iniciatīvas un iespējas dialogam.
KONTEKSTS:
Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu. Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.
Irānas prezidents Hasans Rouhani brīdinājis, ka, ja Savienotās Valstis izstāsies no kodolvienošanās, tad to nožēlos „kā nekad iepriekš”.
ASV prezidents Donalds Tramps lēmumu pieņems šonedēļ. Viņš pieprasa 2015.gadā parakstīto Teherānas un pasaules lielvaru parakstīto kodolvienošanos labot, lai to padarītu stingrāku, pretējā gadījumā draudot izstāties.
