Tramps paziņoja, ka Kims saņems garantijas, ja būs veiksmīga abu līderu 12. jūnijā paredzētā tikšanās.
Baltā nama saimnieks solīja, ka Ziemeļkorejas līderis būs savā valstī, vadīs savu zemi un tā būs bagāta. Tomēr viņš brīdināja, ka neveiksmīgas diplomātijas gadījumā Kimam var būt līdzīgs liktenis kā Lībijas diktatoram Muamaram Kadafi, kuru gāza un nogalināja nemiernieki.
Žurnālisti Trampa paziņojumu saista ar Phenjanas izteiktajiem draudiem atcelt Singapūras samitu ASV un Dienvidkorejas kopējo militāro manevru dēļ. Ziemeļkorejas amatpersonas arī aicināja ASV neiedzīt viņu valsti stūrī un vienpusēji nepieprasīt atteikties no kodolieročiem.
Tikmēr eksperti brīdina, ka ASV un Ziemeļkorejas redzējums par kodolatbruņošanos joprojām ievērojami atšķiras.
Tradicionāli tieši Tramps nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem, kas rada satraukumu citur pasaulē. Šoreiz, runājot par Ziemeļkorejas kodolproblēmu, daudz lielāku uzmanību izpelnījies Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Viņš paziņojis, ka attiecībā pret Phenjanu varētu tikt piemērots divtūkstošo gadu sākuma Lībijas modelis. 2003.gadā tā brīža Lībijas līderis Muamars Kadafi piekrita atteikties no savas valsts masu iznīcināšanas ieroču programmām, pretī saņemot ekonomisko sankciju atcelšanu un arī diplomātisko attiecību atjaunošanu ar ASV. Tiesa gan nepilnus 10 gadus vēlāk NATO atbalstītie kaujinieki notvēra un sodīja Kadafi ar nāvi.
Boltona izteikumi pamatīgi satrauca Phenjanas varas iestādes, kuras neslēpa savu nepatiku pret šādu nostāju. Šāda nostāja ir saprotama, Ziemeļkorejai bažījoties par iespējamo sava līdera likvidāciju. Phenjana pat paziņojusi, ka šādu izteikumu dēļ tā varētu neapmeklēt 12.jūnijā Singapūrā paredzēto ASV un Ziemeļkorejas līderu tikšanos.
Redzot radušos situāciju, šoreiz tieši Donalds Tramps bija tas, kurš bija spiests skaidrot, ko tad tieši Savienotās valstis vēlas panākt. Viņš norādījis, ka attiecībās ar Phenjanu vēlas piemērot modeli, kas ir pilnīgi pretējs Lībijai.
“Mēs pilnīgi noteikti Ziemeļkorejā nelietosim Lībijas modeli. Lībiju mēs vienkārši iznīcinājām, un nebija nekādas vienošanās par Kadafi paturēšanu. Ziemeļkorejas gadījumā mēs ceram uz vienošanos, kas ļaus Kimam Čenunam palikt valstī, viņš to varēs vadīt un valsts būs ļoti bagāta. Viņa cilvēki ir ļoti strādīgi un, piemērojot Dienvidkorejas piemēru, valsts rūpniecībai būtu iespējas attīstīties. Lībijas modelis varētu tikt piemērots, ja mums neizdodas panākt vienošanos,” skaidroja Tramps.
“Ja mēs noslēgsim līgumu, manuprāt, Kims Čenuns būs ļoti, ļoti laimīgs,” piebilda Tramps.
Taču ārvalstu mediji un politikas vērotāji norāda, ka iespējas drīzumā noslēgt vienošanos par Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos ir visai nelielas. Tas tāpēc, ka Phenjanas un Vašingtonas pozīcijas ievērojami atšķiras. ASV vēlas panākt pilnīgu kodolieroču likvidāciju, turklāt pieprasot arī iespējas kodolarsenāla likvidēšanu pārbaudīt neatkarīgiem ekspertiem.
Ziemeļkoreja no savas puses ir gatava sākt, piemēram, kodolizmēģinājumu objekta likvidēšanu, taču ārvalstu ekspertus tajā ielaist nevēlas. Joprojām aktuāls ir arī vairāk nekā 28 000 Dienvidkorejā bāzēto amerikāņu karavīru jautājums. Šīs nedēļas sākumā Ziemeļkoreja atcēla augsta līmeņa sarunas ar Dienvidkoreju, protestējot pret ASV un Dienvidkorejas kopīgajām militārajām mācībām, ko Phenjana uzskata par mēģinājumu potenciālajam iebrukumam. Seulai ir paziņots, ka sarunas netiks atsāktas līdz brīdim, kamēr domstarpības abu valstu starpā nebūs novērstas.
KONTEKSTS:
Vēl pirms dažiem mēnešiem situācija Ziemeļkorejā radīja satraukumu visā pasaulē, draudot ASV pat ar iespējamiem kodoltriecieniem.
Taču vēlāk atmosfēra būtiski mainījās. Šogad pavasarī notikusi abu Koreju līderu vēsturiskā tikšanās un sarunu sākšana par izlīgšanu. Arī ASV prezidents Donalds Tramps ir atsaucies Kima Čenuna aicinājumam tikties klātienē.
