Pašinjans jau pauda pārliecību par ievēlēšanu premjera amatā
Pašinjanu ievēlēja ar 59 parlamentāriešu atbalstu. Savukārt 42 deputāti balsoja pret. Atbalstītāju vidū bija arī Republikas partija, kuras nesenais līderis Sargsjans bija spiests atkāpties no amata pēc tam, kad Pašinjans sāka protestus pēc Sargsjana kļūšanas par premjeru.
Pašinjans jau 7. maijā neslēpa pārliecību, ka viņš otrdien saņems nepieciešamo atbalstu un vadīs Armēnijas valdību.
Vēl tikai pirms nedēļas opozīcijas līderim pietrūka astoņu balsu, lai tiktu ievēlēts parlamenta balsojumā par premjeru, galvenokārt viņu atbalstot opozīcijas blokam, kuram ir ap 40 vietām, un pievienojoties vēl citu politisko spēku pieciem politiķiem. Tādējādi ar 45 par un 55 balsīm pret viņa kandidatūra uz premjerministra amatu tika noraidīta. Vajadzīgais skaits, lai tiktu ievēlēts, ir vismaz 53 balsis.
Tādējādi uzreiz pēc šī deviņas stundas ilgušā balsojuma, kas notika 1. maijā, Pašinjans aicināja armēņus nākamajā dienā uz ģenerālstreika īstenošanu visā valstī, bloķējot ielas, dzelzceļu, metro un lidostas. Protesti bija veiksmīgi, jo jau ģenerālstreika pirmajā dienā visas partijas piekrita Pašinjana atkārtotai virzīšanai uz premjera amatu, kā arī iecelšanai jau nākamā parlamenta balsojumā.
Demonstrācijas arī otrdien - lai atbalsts Pašinjanam pēkšņi nepazustu
Lai nerastos situācija, ka Armēnijas valdošā Republikāņu partija, kuras kontrolē atrodas 58 no kopumā 105 vietām, nepārdomātu, Pašinjans arī otrdien aicināja viņa atbalstītājus pulcēties Republikas laukumā.
Tieši pret šo valdošo partiju saistībā ar tās izvirzīto kandidātu premjerministra amatam Armēnijā pirms aptuveni trīs nedēļām sākās masu protesti galvaspilsētā un citās lielajās pilsētās.
Kopš tā laika Armēnijā notika lielāki un mazāki protesti, uz kuriem aicināja opozīcijas līderis Pašinjans. Viņš arī pirmdien galvaspilsētā Erevānā, kur pilsētas ielās bija izgājuši tūkstošiem cilvēku, lai paustu savu atbalstu opozīcijas līdera ievēlēšanai par valsts galvu, bija pārliecināts par 95%, ka tiks šajā amatā ievēlēts.
Saskaņā arī ar pašas Republikāņu partijas teikto ziņu aģentūrai “Reuters”, tā nodrošinās nepieciešamās balsis, lai Pašinjans tiktu iecelts.
Ja opozīcijas līderis tiek ievēlēts, viņš norādījis, ka uzsāks jaunu lappusi Armēnijas politikā, neuzsākot pārbaudes par politiskām vai ekonomiskām darbībām.
Jāņem vērā, ka Pašinjans protestu uzsāka, jo nevēlējās pieļaut, ka pie varas trešo reizi nonāk līdzšinējais Armēnijas valsts līderis Seržs Sargsjans, kurš pēdējos desmit gadus ieņēma valsts prezidenta amatu un kuru valdošā partija virzīja premjerministra amatam pēc tam, kad beidzās viņa pilnvaru termiņš kā prezidentam un bija arī notikusi valsts pāreja no prezidentālas pārvaldības uz parlamentāru.
Sola saglabāt labas attiecības ar Krieviju
Uzstājoties parlamentā, Pašinjans solījis saglabāt līdzšinējās draudzīgās attiecības ar Krieviju, kas garantē valsts drošību un aizstāv Kalnu Karabahas konfliktā pret Azerbaidžānu. Vienlaikus viņš paziņojis, ka vēlas paplašināt sadarbību arī ar citām valstīm. "Mūsu draudzīgajām attiecībām ar Savienotajām Valstīm vajadzīgs jauns impulss. Mums ir svarīgas attiecības ar Gruziju un Irānu. Mēs gribam padziļināt attiecības ar Ķīnu. Mēs šīs ārpolitiskās tendences uzskatām par ļoti nozīmīgām. Domājam arī par attiecību ievērojamu padziļināšanu ar Indiju. Jautājumā par Karabahas konfliktu varu teikt, ka Arcahas tautas pašnoteikšanās tiesību atzīšana ir ļoti nozīmīga, un mēs esam par miermīlīgu konflikta risinājumu, kas balstīts minētajās pašnoteikšanās tiesībās," sacīja Pašinjans.
Pašinjans sola izsludināt ārkārtas vēlēšanas, tiklīdz viņam būšot pārliecība, ka ir iespējams organizēt demokrātiskajām normām pilnībā atbilstīgu balsojumu.
Viņš sola, ka manipulācijas ar vēlēšanām izbeigsies, cilvēktiesības tiks aizstāvētas un korupcija – samazināta.
Tikmēr politikas vērotāji izceļ Armēnijas politiskās revolūcijas miermīlīgo raksturu. Ņemot vērā, ka valdošās elites kritika Armēnijā bija pārliecinoši iekšpolitiski motivēta, Krievija atšķirībā no Ukrainas un Gruzijas revolūcijām uz kaimiņvalstī notiekošo noraudzījusies pasīvi. Turklāt Kremlis jau apsveicis Pašinjanu ar ievēlēšanu premjera amatā.
Kas ir Pašinjans?
AFP atgādina, ka Pašinjans pēdējās nedēļās dramatiski ir mainījis Armēnijas politisko vidi. Viņš ir nelielas opozīcijas partijas līderis, kas šoreiz prata ielās izsaukt desmitiem tūkstošus Dienvidkaukāza valsts iedzīvotājus. Četru bērnu tēvs Pašinjans ir iemantojis cilvēka no tautas tēlu, kurš vismaz protestu sākumā allaž bija kamuflāžas T-kreklā un mugursomā, kurā, kā viņš pats stāsta, ir “viss, kas nepieciešams” – ieskaitot šokolādes batoniņu un datoru.
Pirms protestiem Pašinjans ar atbalstītājiem kājām nogāja aptuveni 200 kilometru garu ceļu no Armēnijas otras lielākās pilsētas Gjumri līdz Erevānai. Nereti ceļā viņi palika guļam turpat zem klajas debesis, nemeklējot viesnīcu.
Pašinjans ir zināms kā radošs cilvēks savā rīcībā – tāds viņš bija gan vēlēšanu kampaņā pagājušajā gadā, uzstājoties uz garāžu jumtiem un stāvot uz parastiem soliņiem, gan jau tagad lielajā politikā, piemēram, protestus dēvējot par “mīlestības revolūciju”.
Analītiķis Vigens Hakobjans AFP 1975. gadā dzimušo Pašinjanu nosaucis par “klasisku revolucionāru”, kurš ir spējīgs uz izlēmīgu rīcību un neminstināties. Savukārt kritiķi no Republikas partijas Pašinjanu sauc par neparedzamu cilvēku bez skaidras programmas un ideoloģijas.
Pašinjans ir studējis žurnālistiku, taču 1995. gadā izslēgts no Erevānas Valsts universitātes. Tomēr pirms iesaistīšanās politikā Pašinjans ir bijis gan žurnālists, gan laikraksta redaktors. Armēnijas parlamentā ka deputāts viņš ir kopš 2017. gada.
KONTEKSTS:
Krīze Armēnijā sākās ar bijušā valsts prezidenta Serža Sargsjana nominēšanu valdības vadītāja postenī. Tajā brīdī Armēnijā sākās masveida protesti.Sargsjans tika ievēlēts par premjeru, taču dažas dienas vēlāk viņš bija spiests atkāpties protestu dēļ. Saskaņā ar Pašinjana teikto, Sargsjans un Republikāņu partija mēģina iegūt varu, bet opozīcija to nepieļaus, solot rīkot protestus, līdz tiks sasniegts cerētais rezultāts, varai nonākot tautas rokās.
Armēnijas parlaments 1.maijā pirmajās premjera vēlēšanās neapstiprināja Pašinjanu premjera amatā. Pēcāk, 2. maijā, Pašinjans gan aicināja iedzīvotājus pārtraukt protestus, jo visas parlamenta partijas solīja atbalstīt Pašinjanu 8. maija premjera vēlēšanās.
