Venecuēlā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Nikolass Maduro uzvarējis ar ievērojamu pārsvaru pār savu tuvāko konkurentu, iegūstot teju 68% vēlētāju atbalstu, bet konkurents, bijušais armijas virsnieks Enri Falkons ieguva nedaudz vairāk par 21% balsu.
Vēlēšanās piedalījās arī divi citi kandidāti, evaņģēlistu mācītājs un kāds politiķis, kurš atšķēlies no valdošās Sociālistu partijas, kuri tikpat kā nebija dzirdami vai redzami vēlēšanās.
Neskatoties uz to, ka vēlēšanu komisija pēc balsu saskaitīšanas apgalvo, ka balsošanā par prezidentu piedalījušies ap 46% balsstiesīgo, opozīcija uzskata, ka vēlētāju aktivitāte varētu būt vēl zemāka - ap 30%, liecinot par iespējamo šo prezidenta vēlēšanu boikotu.
Tikmēr Eiropas Savienība, ASV un vairākas Latīņamerikas valstis nav atzinušas vēlēšanu norisi par taisnīgu.
Visasāk pret Venecuēlu vērsušās 14 valstis no Limas grupas, kurā kopumā ir 17 valstis no Ziemeļu un Dienvidamerikas. Tās paziņojušas, ka ir uzaicinājušas Venecuēlas vēstnieku savās valstīs, lai komentētu Nikolasa Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās. To izdarīja Argentīna, Brazīlija, Kanāda, kuras šo vēlēšanu procesu Venecuēlā raksturojušas kā „neatbilstošu starptautiskiem standartiem no brīvības, taisnīguma un demokrātiskās caurskatāmības viedokļa puses”.
Tāpat Limas grupas valstis vērsušas uzmanību uz to, ka ar naftu bagātajā valstī turpina pasliktināties humānie un politiskie apstākļi, par ko liecina tuvējās kaimiņvalstis, kurās venecuēlieši pieprasījuši patvērumu, uzsverot, ka vairs nepastāv demokrātiska iekārta un netiek ievērota likuma vara un politiskās brīvības.
Limas grupas valstis plāno tikties jūnija pirmajā pusē Peru pilsētā, lai pārrunātu bēgļu krīzi Venecuēlā. Tāpat paredzēts, ka notiks vēl cita augsta līmeņa tikšanās starp šīs grupas valstīm, lai sekmētu ciešāku sadarbību humānās krīzes risināšanai.
Turpretī, bažījoties no jaunu sankciju piemērošanu Venecuēlai, ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūru, ziņo, ka ierobežojumi naftai varētu ietekmēt šī produkta cenu starptautiskajos tirgos, tādējādi paaugstinot naftas cenu.
Šī aģentūra arī norādījusi uz to, ka naftas centu nākotnē varētu nelabvēlīgi ietekmēt arī Vašingtonas sankcijas pret Teherānu, kuras ASV plāno atjaunot pēc izstāšanās no Irānas kodolvienošanās.
