Lai arī jau pagājušajā gadā bija zināms, ka starptautisko Kārļa Lielā balvu iegūs Francijas prezidents Emanuels Makrons par savu ambiciozo reformu plānu Eiropai, tomēr tikai šodien viņam tā oficiāli tika pasniegta. Žūrija Makronu bija nosaukusi ne tikai par Francijas līderi, bet par valsts līderi, kuram ir tiesības uz visas Eiropas vadīšanu.
Ne velti mediji un eksperti ir pēdējā gada laikā norādījuši, ka Vācija un tās līdere Merkele ir sākusi zaudēt savu vadošo lomu Eiropā, tādējādi vietā nākot jaunam spēcīgākam līderim Makronam. Tieši Makrons, pasakoties par šo balvu, uzsvēra, ka abām Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākajām valstīm
gan Francijai, gan Vācijai būtu vairāk jāsadarbojas, nevis jācīnās par to, kura ir dominējošo valsts ES.
"Francija ir īstenojusi reformas, un tā tās arī turpinās īstenot. […] Tas, ko mēs vēlamies, ir Eiropu – Eiropai. Mēs to negribam paturēt sev. […] Un arī jāsaprot, ka tikai Vācijas un Francijas sadarbība ir tā, kura novedīs pie visas Eiropas vienotības stiprināšanas un konkrēta rīcības plāna," teica Makrons.
Viņš piebilda, ka arī pārējām valstīm ir jāsaprot, ka Francija ir mainījusies un tā vairs nav tā pati valsts, kas kādreiz. To apliecina arī franču sabiedrība.
Savukārt Vācijas kanclere Merkele pateicās Makronam par to, ka viņš svarīgā mirklī uzņēmies iniciatīvu, palīdzot stiprināt Eiropu. Tomēr kanclere vienlaikus norādīja, ka īpaši pēc tam, kad Savienotās Valstis ir kļuvušas neprognozējamas, Eiropai ir vairāk jādomā par savu aizsardzību un jāstiprina arī ārpolitikas tēls pasaulē.
"Neskatoties uz to, ka tiek stiprināta drošība, Eiropai joprojām trūkst vienotas nostājas ārpolitikā. Turklāt daudzi no apdraudējumiem notiek tepat pie Eiropas Savienības robežām, un mēs arī vairs nevaram paļauties, ka Savienotās Valstis vienkārši mūs aizsargās.
Eiropai ir jāņem liktenis savās rokās. Tas ir mūsu nākotnes uzdevums!" uzsvēra Merkele.
Arī Merkele ir saņēmusi šo augsto Eiropas vienotības jeb Kārļa Lielā apbalvojumu. Tas tiek pasniegta katru gadu kopš 1950. gada Āhenē, vietā, kura tiek uzskatīta par "Eiropas tēva" un 19. gadsimta Rietumeiropas apvienotāja iemīļotu uzturēšanās vietu.