ĪSUMĀ:
- Pašnodarbinātajiem ar ienākumiem zem minimālās algas būs 10% sociālais nodoklis.
- Ja alga būs lielāka - būs jāpieturas pie noteiktas likmes, kas nākamgad varētu būt 30,6%.
- Pašnodarbinātajiem pašiem būs jāvēršas VID, norādot plānotos ienākumus.
- VID uzraudzīs, vai cilvēks tiešām pelna mazāk nekā minimālo algu.
- Risinājumu atbalsta koalīcijas partneri. Par to vēl jālemj Saeimai.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) stāstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) veiks uzraudzību, vai izņēmums tiek attiecināts uz tiem, kuri tiešām nepelna minimālo algu. Iepriekš tika runāts, ka funkciju varētu uzņemties sociālie dienesti, kas ar to nebija apmierināti.
"Galvenais jautājums bija, kā nodalīt tos, kuri var, bet negrib samaksāt nodokli. No tiem, kuriem tiešām ieņēmumi ir zem minimālās algas," komentēja ministre.
Diskusijas par to, cik lielas sociālās iemaksas iekasēt no pašnodarbinātajiem, kuru mēneša ieņēmumi nepārsniedz minimālo algu, valdību veidojošās partijas nākamā gada budžeta veidošanas laikā diskutējušas jau mēnešiem. Beidzot izdevies panākt vienošanos par kompromisa variantu.
Proti – tiem pašnodarbinātajiem, kuri paredz, ka viņu ienākumi nākamajā ceturksnī nesasniegs trīs minimālo algu mēnešalgu apjomu, pašiem jāreģistrējas VID. Pēc tam viņiem reizi ceturksnī no faktiskajiem ienākumiem jānomaksā sociālais nodoklis 10% apmērā, kas aizies pensiju apdrošināšanai.
Tiem, kuru ienākumi būs lielāki par minimālo algu, būs jāpieturas pie likumā noteiktās sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem. Pašlaik tā ir 32,15%. Petraviča gan norādīja, ka likme nākamgad mainīsies. Iepriekš intervijā LSM.lv ministre stāstīja, ka šī likme varētu būt 30,6%.
"Īstenībā nekas liels nemainās. Tā pati kārtība paliek spēkā kas līdz šim, tikai 5% vietā būs jāmaksā 10% un jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā," komentēja Petraviča.
Ar šādu vienošanos valdība atkāpusies no ieceres likt pašnodarbinātajiem, kuru ieņēmumi nepārsniedz minimālo algu, tomēr maksāt sociālo nodokli kā no minimālās algas.
"Mums tagad ir izstrādāts mehānisms, kur starp pašnodarbinātajiem ar ieņēmumu dienesta starpniecību un palīdzību mēs nodrošināsim, ka cilvēki maksās tikai proporcionāli savam nopelnītajam," uzsvēra premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība")
Šādu risinājumu atbalsta arī citi koalīcijas partneri.
"Šis bija tāds jautājums, kas radīja bažas sabiedrībā, kam vērsa uzmanību arī Nacionālā apvienība. Mums šķiet, ka tas atrastais risinājums ir samērīgs," komentēja apvienību pārstāvošais deputāts Raivis Dzintars.
"Šī sistēma ar pašdeklarēšanos un vēlāku VID iesaisti šķita mums saprotama, gana ērta un vienkārša, līdz ar ko – pieņemama,"
savukārt norādīja deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par").
Par nākamā gada budžetu otrajā galīgajā lasījumā Saeima lems pirmdien, 23. novembrī, bet minētie grozījumi sociālo iemaksu veikšanas kārtībā stāsies spēkā ar nākamā gada 1. jūliju.
KONTEKSTS:
Nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti. Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašanas siena". Tādēļ valdība vienojās saglabāt attaisnotos izdevumus autoratlīdzību saņēmējiem 25% un 50% apmērā.
Valdība saistībā ar nodokļu izmaiņām vienojās arī nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.
Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.
