Panorāma

Bez maskas neapkalpos

Panorāma

Panorāma

Ar Covid-19 saskaramies ciešāk, uztveram – nenopietnāk

Aptauja: Latvijā ar Covid-19 saskaras ciešāk, uztver – nenopietnāk

Latvijas iedzīvotāji ikdienā arvien ciešāk saskaras ar Covid-19. Arvien vairāk ir tādu cilvēku, kuriem ģimenes un paziņu lokā ir zināms kāds saslimušais. Pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem pašiem bijis jādodas pašizolācijā. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēki jauno koronavīrusu uztver kā vairāk bīstamu nekā tikai nopietnu infekcijas slimību? Gluži otrādi – liecina pētījumu centra SKDS pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma veiktā aptauja. Arvien biežāk Covid-19 tiek saukts par vienkārši gripu vai pat – politiķu un mediju uzpūstu ņemšanos. 

Covid-19 jau vairāk nekā pusgadu ir neatņemama daļa no mūsu ikdienas, un saskarsme ar to kļūst tikai ciešāka.

Novembrī veiktajā SKDS aptaujā no 1000 respondentiem vairāk nekā piektā daļa jeb 22,5% atzinuši – kādam no viņu tuvāko paziņu loka ir konstatēta Covid-19 saslimšana. Nepilniem 25% šķitis, ka paši inficējušies. Vairāk nekā puse jeb 56% labi pazīst kādu, kuram veiktas Covid-19 analīzes.

Salīdzinājumam – līdzīgā aptaujā, kas tika veikta šī gada aprīlī, visas šīs pozīcijas bija zemākas. Piemēram, tobrīd tikai 5% respondentu personīgi pazina kādu Covid-19 slimnieku.

Bet – kas šajos mēnešos noticis ar attieksmi pret Covid-19? Jaunākās aptaujas dati liecina:

  • 49% respondentu to sauc par ļoti bīstamu infekcijas slimību.
  • 28% uzskata, ka principā tas nav nekas nopietnāks par "parasto gripu".
  • Gandrīz trešā daļa jeb 31% sprieda, ka Covid-19 ir politiķu un mediju ''uzpūsta ņemšanās”, nevis reāla problēma.

Šeit jāpaskaidro, ka respondentiem bija iespēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, tādēļ kopējā procentu summa pārsniedz 100%.

Salīdzinot jaunās aptaujas datus ar pavasara atbildēm, redzams, ka šodien iedzīvotāji retāk piekrīt viedoklim, ka "tā ir ļoti bīstama infekcijas slimība", bet biežāk pauduši viedokļus, ka Covid-19 ir "politiķu un mediju uzpūsta ņemšanās" vai principā – tā pati gripa.

Ar slimību saskaramies biežāk, arvien vairāk personīgi pazīstam saslimušos, bet vienlaikus – kļūstam pret to nevērīgāki pret to. Kādēļ tā?

"Pirmā lieta, es domāju, saistīta ar lielo informatīvo fonu.

Tam visam sākoties, objektīvi sabiedrībā informācijas bija krietni mazāk. Kopš tā laika arī visādas blēņas un dumjības saražots nesalīdzināmi vairāk.

Otrs būtisks faktors saistīts ar personīgo pieredzi. Tā personīgā pieredze ir ļoti, ļoti atšķirīga. Citiem vārdiem – ir cilvēki, kuri saskārušies ar smagiem gadījumiem, bet daudz vairāk tādu, kas saskaras ar ļoti viegliem gadījumiem. Šī pozitīvā pieredze palīdz tā vieglāk, brīvāk vaļīgāk  skatīties uz Covid-19 bīstamību," vērtēja SKDS  direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis sprieda: "Es nedomāju, ka starp tiem, kuri Covid-19 noliedz principā, visi netic Covid-19 eksistencei. Šeit ir daudz mēģinājumu manipulēt ar viedokļiem un informāciju sava izdevīguma vārdā. Visa veida dīvaiņi un sazvērestības teoriju atbalstītāji šajā laikā piedzīvo nebijušu popularitāti, jo cilvēki meklē vienkāršas atbildes uz patiesībā sarežģītiem, fundamentāliem jautājumiem. Sarežģītības sekas ir tādas, ka cilvēki izšķiras par vienkāršiem, pat pārāk primitīviem risinājumiem."

Gan pavasara, gan rudens aptaujā var novērot, ka cilvēku attieksme pret Covid-19 korelē ar viņu tautību un ģimenē lietoto valodu.

Aptaujātie, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, biežāk nekā caurmērā piekrita, ka Covid-19 "ir ļoti bīstama infekcija", bet respondenti, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, biežāk nekā caurmērā atbalstīja viedokli, ka Covid19 ir "politiķu un mediju uzpūsta ņemšanās".

Šādas uzskatu atšķirības lielā mērā saistāmas ar sašķelto informatīvo telpu. Pētījumā atrodami arī interesanti dati par to, kādiem informācijas avotiem un kādiem viedokļu līderiem sabiedrība uzticas. Par to plašāk LTV stāstīs kādā no nākamajiem ziņu izlaidumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt