Viens no mehānismiem, kas mūsdienās pētniekiem ļauj vērtēt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, pārvietošanos un citus paradumus, ir mobilo sakaru bāzes staciju noslodze.
Vērtējot šī gada datus, var secināt – pavasarī, pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, iedzīvotāju aktivitāte pārcēlās no attīstības centriem uz lauku novadiem un dzīvojamajiem rajoniem. Cilvēki izolējās, piemērojās darbam no mājām. Vīrusa izplatība saruka. Taču, beidzoties vasarai un atsākoties jaunajam mācību gadam, cilvēku uzvedība mainījās.
Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes pasniedzējs Gundars Bērziņš minēja, ka ''augusta pēdējā nedēļā mēs visi sabraucām kopā un radījām ideālu vidi vīrusa izplatībai.''
Dati parāda, ka lielveikalu apmeklētība pēc ievērojama krituma martā un aprīlī strauji pieaugusi un vairākos lielveikalos jau sasniegusi apmērus, kādi tie bija pirms vīrusa. No ekonomiskā viedokļa tas ir labi, bet no infektoloģiskā tas ir bīstami.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis skaidroja: “To mēs redzam ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, ka, atslābstot ierobežošanas pasākumiem, strauji izplatās vīruss. Īpaši strauji tas izplatījās rudenī, kad cilvēki atgriezās darbā un bērni atgriezās skolās. Mēs tagad esam viena no valstīm, kurā vīruss izplatās ļoti strauji.”
Pētījums arī uzrādīja korelāciju starp iedzīvotāju aktivitātes rādītājiem un infekcijas izplatības tempiem. Piemēram, krītoties iedzīvotāju aktivitātei, samazināsies arī vīrusa izplatība, bet tas būs jūtams tikai pēc vairākām nedēļām. Tādēļ infektologi iesaka nogaidīt, pirms izdarīt secinājumus par piektdien pieņemtajiem jaunajiem ierobežojumiem.
Dumpis sacīja: “Nevajag gaidīt straujus rezultātus. Diemžēl šis process prasa diezgan ievērojamu laiku. Slimības izplatība ir strauja, bet slimības ierobežošana prasa laiku, kas varētu būt no 2–3 nedēļām līdz trim mēnešiem.”
