Panorāma

Pusaudžiem zūd motivācija mācīties

Panorāma

Panorāma

Miglošanas ierobežojumi biedē daļu lauksaimnieku

Miglošanas ierobežojumi biedē daļu lauksaimnieku

Vienu kilometru ap apdzīvotām lauku mājām augu aizsardzības pesticīdus nedrīkstētu lietot. Šāda ideja nonākusi Saeimā, radot trauksmi zemnieku organizācijās.

Bioloģiskais zemnieks Pāvels Melnis saimnieko 35 hektāru plašajā zemnieku saimniecībā “Viņķi” Alūksnes pusē. Audzē ābolus un cenšas izkopt aitu ganāmpulku. Uz laukiem pārcēlies pirms gadiem 10 ekoloģiski tīrākas vides meklējumos, bet šī iecere īsti nav piepildījusies, jo viņa īpašumam kaimiņos ir lielzemnieka lauks, kurš regulāri tiek miglots. 

"Sanāca otrādi. Šobrīd Rīgā dzīvot būtu ekoloģiski drošāk nekā blakus laukam, kur tiek migloti pesticīdi katru gadu," norāda Pāvels Melnis. "Mani vairāk uztrauc, vai tā viela nenonāk gruntsūdeņos, jo man no šī industriālā lauka ir 50 metri līdz dzeramā ūdens akai."

Lai cīnītos pret šo indēšanu, Pāvels piedāvājis Aizsargjoslu likumā noteikt aizliegumu lietot pesticīdus kilometra radiusā ap apdzīvotām lauku mājām. Šī ideja portālā manabalss.lv savākusi vairāk nekā 10 000 parakstus un iesniegta Saeimā, kur to vērtēs Tautsaimniecības komisija. 

"Tas ir jautājums par to, kas ir svarīgāks – cilvēka dzīvība un veselība vai nauda," uzsver Melnis.

Tāds, lūk, viedoklis idejas autoram, bioloģiskajam zemniekam Pāvelam Melnim. Bet ko par šādiem ierobežojumeim domā integrētajās un konvencionālajās zemnieku saimniecībās? 

Zemnieku saimniecību “Klīves” ieskauj 15 hektārus plašs augļu un ogulāju dārzs. Te aug ābeles, ķirši, bumbieres, smiltsērkšķi, avenāji, ko uzņēmums realizē tirgos un skolēnu ēdināšanas programmā. Šņickovsku ģimene mēģinājusi saimniekot pilnībā bioloģiski, bet galu galā pārliecinājusies, ka bez miglošanas laukus no kaitēkļiem un slimībām nosargāt neizdosies. Pirms dažiem gadiem raibspārnu muša gandrīz pilnībā iznīcināja smiltsērkšķu ražu. 

"Sasniedzām antirekordu. 700 mušas uz viena līmes vairoga. Mēģinājām dažādus bioloģiskos līdzekļus – līmes vairogu izlikšanas, līmes jostas. Bet tas nedeva rezultātu. Labi, ka bija iespēja individuāli piereģistrēt AAD augu aizsardzības līdzekli, kas šo mušu “paņem” un šogad bija tikai kādas 5-6 mušas uz līmes vairoga," stāstra Māris Šņickovskis.

Līdzīga cīņa ērkšķogu laukos ar miltrasu, ķiršu dārzā – ar lapbiru un ķiršu mušu, bumbierēs – ar lapu blusiņām. 

"Katrā kultūrā gandrīz kāds neuzveicams kukainis, ko bez augu aizsardzības līdzekļa nebūtu iespējams apkarot, un mums nebūtu ogas, ko vest tālāk uz tirgu," uzsver Šņickovskis. 

Nobažījušies ne vien mazie augļkopji, bet arī lielie graudaudzētāji. Piemēram Juris Lazdiņš, kurš apsaimnieko pusotru tūkstoti hektāru lauksaimniecības zemes. 

"Domājot par šādas iniciatīvas pieņemšanu attiecībā uz savu saimniecību, ģeogrāfiski paskatījos lauku novietojumus un blakus esošās apdzīvotās viensētas, secinu, ka manā saimniecībā vairs nebūs teritorijas, kurās varētu saimniekot pēc tām metodēm, kā līdz šim," saka z/s “Lazdiņi” saimnieks, biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lagzdiņš un rāda: ''Viena kilometra attālums – tas sanāk apmēram kā no tā angāra tur pamalē līdz šai vietai, kur stāvu. Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, tad faktiski viss šis ziemas kviešu lauks vairs nebūtu apstrādājams ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Un tad vēl jāierēķina viena kilometra rādiuss ap to māju, ap to māju. Un rezultātā – pat no diezgan lielas zemnieku saimniecības īsti nekas pāri nepaliek. 

Bez graudiem jau lauks nepaliktu, bet raža un ieņēmumi būtu mazāki nekā līdz šim. Rezultātā – vietējie zemnieki zaudētu konkurētspēju un viņiem var rasties problēmas segt ilgtermiņa saistības pret kreditoriem.

Lielākās konvencionālo lauksaimnieku organizācijas jau paudušas sašutumu par šādu liegumu izveidi. Pāvela ideju atbalsta vienīgi Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, bet arī ar piebildi, ka par niansēm vēl jādiskutē. Tādēļ sagaidāms, ka diskusijas Saeimā par šo iniciatīvu būs karstas.

Iniciatīvas autors gatavs iet uz kompromisu. Piemēram, kilometru lielo radiusu varētu aizstāt ar mazāku platību un liegumus veidot tikai ap tām mājām, kuru saimnieki paši to pieprasījuši. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt