Reportāža: Protestētāju šoks pie Grieķijas sabiedriskā medija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Valsts raidorganizācija ERT netiek slēgta, bet gan pārveidota, pavēstījis premjers Antoniss Samars. Savā runā pasākumā, kuru rīkoja Smagās rūpniecības asociācija un Eiropas Investīciju banka, valdības vadītājs uzsvēra, ka ir pienācis laiks izveidot jaunu raidorganizāciju, kas strādātu sabiedrības, ne valsts pasūtījumā. Tikmēr Atēnās un citviet valstī nenorimst protesti.

Parkā pie Grieķijas raidsabiedrības ERT ēkas jau otro dienu pēc kārtas turpinās protesti. Žurnālisti, operatori, montāžas, skaņas speciālisti un daudzi citi sabiedriskā radio un televīzijas darbinieki un viņu atbalstītāji sēž uz zāles, tur plakātus rokās, sarunājas un nedomā atkāpties. Tepat uz kāpnēm sēž Marianna, videoarhīva nodaļas vadītāja. Viņa stāsta, ka ziņa par ERT slēgšanu bija kā nāves lēmums, taču tagad sieviete grasās palikt savā darba vietā, kamēr policijas specvienības neiztrieks visus darbiniekus ārā.

„Mēs piedzīvojām šoku,” saka finanšu žurnālists Manolis Stavrulakis. „To mēs negaidījām. Mēs cerējām sagaidīt reorganizāciju, kompānijas pārveidi valsts labā, taču beigu beigās mums nācās piedzīvot šo lēmumu par slēgšanu. Tas ir tiešs vēstījums visai Grieķijas sabiedrībai: nāk ļaunākie laiki. Iespējams, tas pats liktenis piemeklēs arī citas valsts kompānijas. Mums ir arī ieroču ražojoša kompānija „Grieķijas aizsardzības sistēmas”. Kas zina, kas notiks ar to. Tagad valdība slēgs šo raidsabiedrību, atvērs jaunu, un neviens mums nesaka, kāds no tā būs reāls labums.”

Žurnālists uzsver, ka valdība vēlējās demonstrēt savu varu.

Turklāt, aizverot raidsabiedrību vienas dienas laikā, valdība izvairās no ilgstošiem protestiem, potenciālajiem ēku ieņemšanas mēģinājumiem, kas viss tiktu rādīts ēterā.

Televīzijas un radio darbiniekus atbalsta skatītāji un klaustītāji. Viņu vidū arī Nikolass. Tāpat kā citi Grieķijas nodokļu maksātāji, viņš maksā par sabiedriskās raidstacijas pastāvēšanu aptuveni 50 eiro gadā. „Es šeit atnācu, jo esmu Grieķijas pilsonis. Par televīziju maksāju es, nevis valsts, un es to gribu redzēt. Es nevēlos, lai valsts kanālu vietā būtu privātie, jo mēs visi zinām, kas ir privātīpašnieki un kādam mērķim viņi to vēlas. Grieķu tautai sabiedriskā televīzija ir nepieciešama tagad vairāk nekā jebkad. Tas, kas notiek tagad, man atgādina 1973. gadu, kad sākās revolūcija Politehniskajā universitātē un hunta aizvēra radio un televīziju, lai kontrolētu sabiedrību. Un tagad mēs redzam, ka ar mums izrīkojas tieši tāpat.”

Satriekti ir arī kino nozarē strādājošie, jo tieši sabiedriskā televīzija nodrošinājusi filmu ražotājiem darbu.

„Ar šo soli valdība pabeidz to uzbrukumu modernajai Grieķijas mākslai, kas tika uzsākta pirms trim gadiem, kad slēdza Grieķijas Filmu centru, tad sāka slēgt teātrus un tagad aizvēra Grieķijas Radio un Televīziju. Katrai valstij, kurā ir demokrātija, ir jābūt valsts radio un televīzijai. Pat nacisti to neslēdza ciet! Savukārt, jaunā valdība izdara to vienas dienas laikā. Viņiem jākaunas par šo lēmumu,” norāda režisors Dimitris Bauellas.

Gadā Grieķijas Radio un televīzija izmaksā tās iedzīvotājiem 300 miljonus eiro, taču valdība uzskata, ka jaunajam sabiedriskajam medijam jātērē trīs reiz mazāka summa. Taisnības labad jāsaka, ka ilgus gadus uzņēmums dzīvojis visai grezni un tā zaudējumi, piemēram, 2009.gadā bijuši deviņi miljoni eiro. Sākot taupības pasākumus, jau 2011.gadā parādījusies 57 miljonu peļņa.

Vēl viens būtisks arguments raidsabiedrības kritiķu rīcībā ir tas, ka žurnālisti bijuši tiešā politiķu ietekmē. Taču jaunais sabiedriskais medijs strādās tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. Tā uzsvēris premjerministrs Antonis Samars, kurš negrasās atkāpties no saviem plāniem, pat ja tā dēļ pajuks koalīcija un nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas. Lai gan, pēc analītiķu domām, šāda notikumu secība ir visai maz ticama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti