Kipra paliek Eiropas Savienībā un eirozonā - šādi ir Kipras avīžu virsraksti trešdienu, dienu pēc izšķirīgā parlamenta balsojuma, kurā nolemts pieņemt starptautisko aizdevēju naudu un arī noteikumus. Ar trauslu balss pārsvaru – „par” bijuši 29 deputāti, „pret” – 27 – salas valsts parlaments piekritis veikt pieprasītos taupības pasākumus apmaiņā pret solītajiem 10 miljardiem eiro. Tā iznākums varētu būt bijis arī cits, ja kaut viens no 29 nobalsojušajiem „par” būtu pievienojies opozīcijai.
Savu neapmierinātību ar plānotajiem taupības pasākumiem izteikuši arī Kipras iedzīvotāji, kas sanākuši uz protestu pie parlamenta ēkas. Viņi skandēja saukļus "Troika (proti, starptautiskie aizdevēji), ārā no Kipras" un "Kipra nekļūs par protektorātu”. Demonstranti nodedzinājuši Eiropas Savienības karogu, vēlāk izcēlās sadursmes ar policiju.
Tomēr, kā pirms balsojuma norādījis valsts prezidents Nikos Anastasiadis, valstij tikpat kā nav izvēles iespēju: „Mūsu valsts piedzīvo ļoti smagu krīzi un mūsu rīcībai jābūt vērstai uz kopējo labumu. Es zinu, jūs zināt un mēs visi zinām, ka neviens negrib atrasties šajā situācijā, kāda ir šodien. Taču tagad mums ir jāatbalsta iepriekšējās valdības lēmums, kas bija spiesta lūgt starptautisko palīdzību.”
Līdz ar pozitīvu balsojumu Kipra pavēra durvis ceļā uz desmit miljardu eiro lielu starptautisko aizdevumu, kura pirmā deva nonāks valsts kontā jau maija vidū. Tomēr visas finansiālās problēmas ar to nebūt nav galā, jo Kiprai pašai jārod iespēja iegūt vēl 13 miljardus eiro.
Kipras parlamenta pieņemtie starptautiskās vienošanās noteikumi paredz būtisku pensiju un valsts sektorā strādājošo algu apcirpšanu. Vēl 75 miljonus eiro Kipra plāno iegūt no jauna nekustamā īpašuma nodokļa. Valsts cer nopelnīt arī uz privatizācijas un dabas gāzes ražošanas rēķina.
Lai arī valsts atteikusies no lēmuma aiztikt visus Kipras bankas noguldītāju kontus, daļa klientu vienalga cietīs. Tas tāpēc, ka divas Kipras bankas – „Bank of Cyprus” un „Laiki”– tiks pakļautas restrukturizācijai un liela daļa noguldītāju zaudēs savu naudu.
Tiesa gan, Kipras prezidents ierosinājis izsniegt šīs valsts pilsonību tiem ārvalstu ieguldītājiem, kas zaudēs salas valsts bankās vismaz trīs miljonus eiro. Skaidrs, ka šis solis nespēj apturēt naudas aizplūšanu no valsts bankām. Jāpiebilst, ka tai pat laikā Grieķijas, Itālijas un Īrijas bankas novērojušas depozītos izvietojamās naudas palielinājumu.
