EK aizvien ciešāk cenšas regulēt valstu fiskālo situāciju

Lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu ir problēmas ar budžeta deficītu. Eiropas Komisija (EK) cīņā ar dalībvalstu nespēju līdzsvarot savus ienākumus un izdevumus izdevusi rekomendācijas ar noteiktu pasākumu kopumu. Bieži dažādām valstīm tiek „izrakstītas” vienas un tās pašas receptes.

ES dalībvalsts budžeta deficītam jābūt 3%. Šis ir tas kritiskais slieksnis, kuru pārkāpjot EK iedarbina trauksmes sirēnu un uzsāk glābšanas mehānismus jeb - oficiāli - pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Līdz šim dalībvalstīm pašām nav īpaši veicies ar sava budžeta deficīta savaldīšanu.

EK palīdzības programma pašlaik darbojas 20 ES valstīs. Laimīgais septītnieks ar sabalansētu budžetu ir Bulgārija, Vācija, Igaunija, Luksemburga, Malta, Somija un Zviedrija. Visām pārējām tika sagatavotas rekomendācijas, kas pamatā ir visai līdzīgas – sakārtot valsts izdevumus, kas parasti nozīmē tos ierobežot, reformēt pensiju sistēmu, apkarot bezdarbu un veicināt konkurētspējīgu izglītības sistēmu.

Lai arī šo mērķu nepieciešamību grūti apšaubīt, to sasniegšanai parasti tiek izvēlēti vieni un tie paši līdzekļi, kas liek uzdot jautājumu - vai tad pastāv tikai viens krīzes risināšanas modelis?

Krīzes skartajās valstīs par universālu ārstēšanas līdzekli tiek uzskatīta nodokļu celšana. Taču Grieķijā pašlaik raisās diskusijas par pievienotā vērtības nodokļa samazināšanu restorānu un veikalu sektorā no 23 uz 13%, tādējādi cerot veicināt tūrisma attīstību. Savukārt, starptautiskie aizdevēji uz šo iniciatīvu raugās noraidoši. Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības, revīzijas un krāpšanas apkarošanas komisārs Algirdas Šemeta apgalvo, ka ir jāskatās uz kopējo fiskālo situāciju valstī. Viņš atgādināja, ka ES 2011. gadā ir pieņēmusi pievienotās vērtības nodokļa stratēģiju un skaidri pateikusi, ka samazinātās likmes nav labākais veids, kā risināt problēmas konkrētajā sektorā.

Eiropas valstis ir atšķirīgas, taču nesabalansēta budžeta pamatā ir vienas un tās pašas problēmas, kuras Eiropas līderi risina vienveidīgi. Alternatīvais, proti, attīstības modelis līdz šim nav spējis izvest no krīzes praktiski nevienu Eiropas valsti. Tā par attīstības scenāriju daudz savulaik runājis jaunievēlētais Francijas prezidents Fransuā Olāns. Taču šīs valsts ekonomika vēl aizvien ir krīzes ēnā.

Grieķijas lielākā laikraksta „Kathimerini” ekonomikas nodaļas žurnālists Sotiris Nikas uzskata, ka ES nav jāuztver kā kaut kāds soda mehānisms. Valstīm cītīgāk jāseko, kas notiek viņu pašu mājās. „Manuprāt, Eiropai būtu jāmaina fokuss uz attīstību un nodarbinātības programmām, kā arī jāiegulda nauda šo mērķu sasniegšanai. Iespējams, Eiropai vajadzētu mainīt savu pieeju fiskālās disciplīnas jautājumos, taču, raugoties no valsts viedokļa, ja tu atrodies kādā savienībā, ir jāseko tās noteikumiem,” saka žurnālists.

Latvija ir to valstu starpā, kurās EK rekomendē izbeigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tātad, visi taupības pasākumi, kas tika uzsākti 2009.gadā devuši savu rezultātu, vismaz deficīta samazināšanas ziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt