Dažādu Eiropas Savienības pārvalžu formu vidū noteikti jāizceļ prezidentūra. Tā ir iespēja katrai dalībvalstij uz sešiem mēnešiem uzņemties vadošo lomu ES Padomes darba organizēšanā un tādējādi ietekmēt visas Eiropas Savienības dienaskārtību.
Pēc jaunā gada par prezidējošu valsti kļūs Grieķija. Valsts ar lielāko bezdarba un ārējā parāda rādītājiem Eiropā (bez darba te gandrīz katrs trešais, savukārt, valsts parāds šogad tiek prognozēts 175% apmērā). Valsts, kas jau sešus gadus pēc kārtas nevar apturēt savas ekonomikas lejupslīdi. Kopš 2010.gada Atēnas lūgušas divas starptautiskā aizdevuma programmas ar kopējo atbalsta apmēru 250 miljardi eiro un skaidrs, ka ar to vien nepietiks. Pašlaik tiek diskutēts par trešās programmas nepieciešamību, kas varētu lāpīt caurumu valsts finansēs divu turpmāko gadu laikā un kas, pēc Grieķijas finanšu ministra Jannisa Sturnara apgalvojuma, varētu prasīt vēl 10 miljardus eiro.
Šie apstākļi nenoliedzami padara drūmāku Grieķijas kā prezidējošas valsts tēlu. Tomēr Grieķija jau uzsākusi atkopšanās ceļu, saka Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkulas:
„Šī ir viena no smagākajām krīzēm modernajā vēsturē. Un mana valsts ir izgājusi cauri ļoti grūtiem laikiem. Fiskālā konsolidācija mūsu valstī ir bijusi, iespējams, lielākā un ātrākā, kāda līdz šim pieredzēta jebkādā valstī. Mēs samazinājām deficītu no 16% no IKP līdz 2% un šogad budžetā būs pārpalikums. Savukārt, nākamgad mēs jau ceram sagaidīt izaugsmi pirmoreiz pēdējo sešu gadu laikā.”
Grieķijas Ārlietu ministrija jau ir paziņojusi par izvirzītajām prioritātēm savas vadīšanas laikā. Tās var sadalīt četros blokos, proti, nodarbinātība un izaugsme, ciešāka integrācija Eiropas Savienības un eirozonas valstu vidū ar uzsvaru uz nepieciešamību veidot banku apvienības. Trešā prioritāte, kas ir ārkārtīgi liela problēma Grieķijai, ir cīņa ar nelegālo imigrāciju, taču tiks izcelta arī migrācijas Eiropā pozitīvā puse. Un, visbeidzot, Atēnas uzskata par svarīgu attīstīt jūras un jūrniecības politiku. Kā redzams, iztrūkst kāda prioritāte, kas ir Eiropas Savienības idejas pamatā – paplašināsanās. Šī prioritāte nekur nepazūd, saka Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkulas, taču šoreiz akcenti tiek mainīti.
„Mēs uzskatām, ka kopš 2003.gada Eiropas Savienība ir uzņēmusi kursu uz paplašināšanos. Mēs esam priecīgi, ka Horvātija ir iestājusies Savienībā, mēs sagaidām to, ka Serbija turpinās iestāšanās pārrunas mūsu prezidentūras sākumā. Taču mēs aizvien uzstājam, ka katrai valstij ir jābūt labi sagatavotai, lai pievienotos. Tā kā kļūdās tie, kas izplata baumas par to, ka mēs iestājamies pret paplašināšanos,” norāda Dimitris Kurkulas.
Grieķijas ārlietu ministrs Evangelos Venizelos iepriekš izteicies, ka krīze nav skārusi tikai atsevišķas dienvidu valstis. Bezdarba un sociālās nevienlīdzības problēmas ir daudzās citās Eiropas valstīs:.
„Man šķiet, ka aizvien vairāk cilvēku gan Eiropas Ziemeļos, gan Dienvidos apzinās, kas mēs visi atrodamies vienā laivā. Mūsu valstis ir cieši saistītas ne vien politiski, bet arī ekonomiski. Tātad mēs visi esam vienā laivā. Un, vai nu mēs visi tiksim ārā no krīzes, un es domāju, tā tas arī būs, vai arī mēs visi cietīsim – kāds vairāk, kāds mazāk. Kopējā cīņā ir visu mūsu kopējās interesēs.”
Kādi mēs esam un kādi vēlamies būt? Grieķi vēlas piedāvāt jaunu vēstījuma formātu, kas var rast atbildes uz šiem jautājumiem. Visi šie novērojumi var lieti noderēt arī Latvijai, kas jau 2015.gada pirmajā pusē pirmoreiz uzņemsies ES Padomes prezidējošās valsts lomu.
