Pētījumu par to, cik legālas izcelsmes nauda glabājas Kipras bankās, starptautiskie aizdevēji aizsākuši īsi pirms krīzes valstī. Ziņojumu izstrādāja auditori no "Moneyval", Eiropas Padomes filiāles un finanšu konsultanta „Deloitte”. Tā laikā tika pārbaudīts, kā Kipras valsts iestāžu darbinieki ievēro starptautiskos noteikumus. Kā ziņo „EUobserver”, pārbaudītas gan tikai Kipras bankas un ierobežotā laika posmā, līdz ar to pastāv bažas par audita novērtējumu.
Pirmdien ar ziņojumu tika iepazīstināti eirozonas valstu finanšu ministri. Lai arī plašākai sabiedrībai pētījuma detaļas paliek neatklātas, skaidrs, ka skandāliem apvīto un mafijas tīklos radīto naudu atrast neizdevās.
Kā intervijā Latvijas Radio stāsta Pandeonas universitātes profesors un ārvalstu politikas pētnieks Hristodulos Jalluridis, nelegālās naudas aprite ir daudzās valstīs, un diez vai Kipra šajā ziņā ir kaut kādā veidā īpaši izcēlusies.
„Kiprā netiek atmazgāta nauda, kas iegūta no narkotiku tirdzniecības vai prostitūcijas. Šeit glabājas legāla nauda. Taču daudzi bagātie cilvēki, piemēram, no Krievijas vai Ukrainas, vēlas izvairīties no augstiem nodokļiem savā dzimtenē, tāpēc atver kontus Kiprā ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem. Kā paziņojusi Eiropas sadarbības un attīstības organizācija, Vācijā, Šveicē un Luksemburgā melnās naudas aprite ir daudz lielākos apjomos, salīdzinot ar Kipru. Savukārt, Kipra, kas jau tā ir ekonomiski novājināta, kļuvusi par starptautiskā eksperimenta upuri,” skaidroja Hristoduloss Jalluridis.
Pirmdien arī tika paziņots, ka Kiprai piešķirta pirmā starptautiskā aizdevuma deva – tie ir divi miljardi eiro, līdz jūnija beigām valsts kontā nonāks vēl viens miljards eiro. Tuvāko trīs gadu laikā salas valsts saņems desmit miljardu eiro lielu aizdevumu.
Tāpat pirmdien Eirogrupa nolēma piešķirt 7,5 miljardus eiro Grieķijai. Problēmas eirozonas valstīs seko viena aiz otras. Pastāv bažas, kas Kipras un Grieķijas pēdās sekos arī Slovēnija. Šie jautājumi liek Eiropas līderus meklēt jaunus iedarbīgus instrumentus cīņā ar ekonomisko krīzi. Viens risinājums varētu būt rasts vienotās bankas sistēmas veidā, uzskata Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.
„Mums jāapspriež, kādi nosacījumi nepieciešami banku savienības radīšanai. Galvenais jautājums ir par to, kā samērotu atbildību no īpašniekiem, sākot ar investoriem līdz dalībvalstīm un dažādiem Eiropas fondiem,” norāda Volfgangs Šoible.
Citiem vārdiem, Kipras gadījums, kad banku ieguldītāji maksā par krīzi valstī, varētu tikt piemērots arī citās valstīs.
