Ella Semjonova: Instrukcija, kā nevajag slēgt sabiedrisko kanālu

Grieķijas Radio un televīzijas aizvēršana ir trauksmes signāls visām Eiropas sabiedriskajiem raidsabiedrībām. Ja tā var izrīkoties vienas valsts politiķi, kas liegs tāpat rīkoties viņu citu valstu kolēģiem? Taču šis stāsts ir pamācošs arī pašām raidsabiedrībām, kurām cītīgāk jāstājas pretī politiski ekonomiskajai šantāžai.

Dodoties uz Atēnu ziemeļrietumu rajonu, kur izvietota Grieķijas televīzijas ēka, laika apstākļi sāka strauji pasliktināties. Ierastās saulainās un karstās dienas vietā, kas ir jūnijam raksturīgi, virs lielpilsētas savilkās mākoņi un drīz vien sākās pērkona negaiss.

Likās, pati daba izsaka protestu pret Grieķijas Radio un televīzijas (ERT) slēgšanu.

Ceļu no metro stacijas līdz galamērķim nezināju. Tāpēc pajautāju garāmgājējam, kā lai tieku līdz ERT. Izrādījās, ka dodamies vienā virzienā un pa ceļam sākām sarunu. Vīrietis pastāstīja, ka speciāli atprasījies no darba, lai atnāktu šeit pie ERT ēkas un piedalīties protestā pret raidsabiedrības slēgšanu. Viņam viss stāsts atgādina huntas laikus, kad Grieķijā valdīja „melno pulkvežu” diktatūra. Bet nu, - vīrietis noraustīja plecus, - izskatās, ka demokrātijas šeit nav arī šodien. Visu nosaka nevis vietējie politiķi un sabiedrība, bet starptautiskie naudas devēji, šeit saukti par Troiku. Jūtama revolūcijas tuvošanās, - teica mans ceļabiedrs, novēlēja veiksmi intervēšanā un iejuka pūlī.

Taču, manuprāt, nekādas revolūcijas Grieķijā nebūs. Vismaz ne tāpēc, ka slēdza ERT.

Šo ziņu grieķu sabiedrība uztvēra ar dalītām jūtām. Un viennozīmīga atbalsta vienai (žurnālistu) vai otrai (politiķu) pusei nav. Protams, tā ir liela kļūda. To saprot visi. Kļūda jau tanī veidā, kā šo procesu pasniedza sabiedrībai.

11. jūnija pēcpusdienā kļuva zināms par valdības lēmumu slēgt ERT. Pulkstenis sešos vakarā pārtrauca rādīt ziņas visi privātie kanāli. Deviņos vakarā, parastajā laikā sākās sabiedriskās televīzijas ziņas, kurās paziņoja par to, ka viņi tiek slēgti. Pāris skopi vārdi no valdības pārstāvja puses par to, ka kompānija pārāk izšķērdīgi tērē naudu un ka vajag dibināt jaunu uzņēmumu. Pl. 23:15, neļaujot diktoram teikt atvadu vārdus, signāls tika atslēgts, ziņu vietā skatītāji ieraudzīja melno ekrānu. Tā vienā mirklī tika apturēta visa Grieķijas Radio un televīzijas darbība, kas ir: piecas televīzijas stacijas (ET1, NET, ET3, ERT Pasaule un ERT HD), septiņas radio stacijas Atēnās (Pirmā programma, Otrā programma, Trešā programma, Kosmos, Sports, Draudzība, Piektā programma – Grieķijas balss) trīs radio Salonikos (95.8, 102 un Trešā programma), 19 reģionālās radiostacijas un vēl Nacionālais simfoniskais orķestris, Mūsdienu mūzikas orķestris, koris, mājaslapa www.ert.gr un digitālais fails. Visas turpmākās darbības bija viegli prognozējams – gan vietējās sabiedrības protesti, gan starptautisko žurnālistu apvienību reakcija, gan, protams, pašu ERT žurnālistu varonīgā pretošanās, raidot ziņas ar interneta starpniecību.

Taču atbalsts grieķu sabiedrībā nav simtprocentīgs. Lielākā daļa saprot, ka dzīvot tik izšķērdīgi, kā to darījusi ERT laikā, kad katrs eiro ir sūri jānopelna, nevar. Ilgus gadus šī kompānija kalpojusi par politisko ielikteņu barotavu. Žurnālistiem zināms, ka iegūt darbu Grieķijas Radio un televīzijā varēja tikai pēc dažu ietekmīgu politisko partiju (kreisi orientēto) biedru ieteikuma.

Skaidrs arī, ja kādam žurnālistam palaimējies iegūt darbu šajā uzņēmumā, viņam jābūt „pateicīgam” savam politiskajam labvēlim, „pareizi” pasniedzot ziņas.

Sekojot līdzi ziņu izklāstam, var viegli iedomāties situāciju, kurā kāds ministrs vai politiķis piezvana ziņu redaktoram un pasaka, kādus materiālus likt ēterā un kādus nē. Un tas viss par valsts iedzīvotāju naudu, kas maksā par televīziju līdz pat 50 eiro gadā. Šo summu iekļauj elektrības rēķinos, un nodokļu maksātāji nevar to ignorēt, riskējot tikt atslēgtiem no elektrības. Kopumā kompānija saņēma gandrīz 300 miljonus eiro un 29 miljoni eiro tika novirzīti algām!

Minēšu kādu konkrētu faktu, kas attiecās uz sabiedriskās televīzijas darbību un tika publicēts grieķu presē. 2012.gada augustā, kad valstij bija jādomā par jaunajiem taupības pasākumiem, šī raidsabiedrība pieņēma darbā 28 jaunus darbiniekus, kas izmaksā 82 tūkstošus eiro mēnesī. To starpā, televīzijas direktoram pēkšņi radās nepieciešamība nolīgt trīs sekretāres. Katra no sekretārēm saņēmusi „tīro” algu 2 tūkstošu eiro apmērā. Mēnesī.

Uz šī fona citādi skan Grieķijas premjerministra Antonisa Samarasa vārdi par to, ka ERT aizstāvju protesti ERT liecina par aizejošā režīma konvulsijām.

Jā, medija politiskās un ekonomiskās vadīšanas stils jāmaina. Taču arī tas jādara konsekventi.

Sava cēlā mērķa realizēšanai premjeram vajadzēja sākumā veidot plānu. Tostarp komunikācijas. Bija vismaz jāmēģina saskaņot plānus ar kompānijas vadību, tad publiskajā paziņojumā vai preses konferencē jāpastāsta par gatavotām pārmaiņām ERT struktūrā un funkcijās. Jāpaziņo par konkrēto laiku, kad sāks darboties jaunā struktūra. Starp citu, kāds protestētāju atbalstītājs tanī pašā dienā rezervējis jaunā sabiedriskā medija, kas tiks nosaukts par NERIT (Jaunā Grieķijas radio, interneta un televīzijas kompānija) domēnu www.nerit.gr. Vēl būtu noteikti jāatstāj vismaz minimālā televīzijas un radio raidīšana ar iepriekšējiem ierakstiem, kultūras raidījumiem, ļaujot iespēju ziņot par ārkārtas notikumiem un dabas stihijām (jo šis ir viens no neapstrīdamiem sabiedriskā medija uzdevumiem), ja nu tie radīsies.

Taču tagad, manā izpratnē, secinājums ir viens. Ar vienu vienīgu politisko lēmumu Eiropas valstī var ārkārtīgi viegli slēgt sabiedrisko televīziju un vēl laikā, kad ārā nav karš, savukārt, sabiedrība un pati raidsabiedrība ir bezspēcīga politisko lēmēju priekšā. Kas var garantēt, ka jaunajā medijā neturpināsies tās pašas politiski-ekonomiskās šantāžas metodes, kādas bijušas līdz šim?

Grieķijas piemērs liek mums visiem uzdot sev dažus ārkārtīgi svarīgus jautājumus – vai mūsdienās nacionālā valsts vispār izjūt nepieciešamību pēc sabiedriskā medija.

Ja atbilde ir pozitīva, tad nākamais jautājums - kādām jābūt tā funkcijām, kontroles un aizstāvēšanas mehānismiem, lai sabalansētu sabiedrības vajadzības un politisko spiedienu?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti