Proti, pirmoreiz vācu amatpersona atklāti pasaka ne tikai saviem vēlētājiem, bet visai pasaulei: pēc gada grieķiem būs jādod papildu nauda, un Vācijai kā Eiropas lielākajai ekonomikai, ar to jārēķinās.
Atēnām noteikti vajadzēs trešo palīdzības programmu. Ar trīs gadu laikā piešķirtajiem kopumā 240 miljardiem eiro izrādījies par maz.
Vēlāk viņš gan piebildīs, ka nepieciešamais naudas apjoms būs daudz mazāks par iepriekš izsniegto.
Skaidrs, ka tieši grieķu kārts spēlē izšķirošu lomu pirmsvēlēšanu cīņā Vācijā. Jau 22.septembrī taps skaidrs, kuriem politiskajiem spēkiem vācu tauta deleģē varas tiesības. Un šeit likteni var izšķirt katrs neuzmanīgi pateikts vārds. Tieši tāpēc Šoibles priekšniece Angela Merkele visu vasaru runā par Eiropas stabilitāti un solidaritāti. Grieķijas vārds kancleres runās tiek pieminēts reti. Un, ja pieminēts, tad tikai kontekstā ar valsts sasniegto progresu un piemetinot, ka grieķiem vairs nav ko cerēt uz varensmagā parāda brīnumaino norakstīšanu. Taču gan viens, gan otrs apgalvojums izraisa lielu ekspertu skepsi.
Savā pēdējā atskaitē Starptautiskais valūtas fonds secinājis, ka Grieķijas glābšana ir ārkārtīgi problemātisks projekts ar daudzām pieļautām kļūdām. Recesija ilgst sesto gadu pēc kārtas, bezdarbs un nabadzība iedzen iedzīvotājus depresijā, strukturālās reformas ir neveiklas un novēlotas, tāpēc nedod pozitīvu rezultātu. Savukārt valsts parāds, kas šogad tiek prognozēts 176% apmērā, ir kā caurums kuģa korpusā, kam jau tā nepaveicies nonākt vētrā. Tādā situācijā aizklāt caurumu (lasi – norakstīt daļu parādu) – ir vienīgais loģiskais risinājums. Ja tā vietā stiprina buras (t.i., iedod papildu naudu), lai kuģis ātrāk izpeld no krīzes, tad šis realitātes šovs ar nosaukumu „glābsim Grieķiju no krīzes” turpināsies.
Cik naudas, cik glābšanas programmu vēl vajadzēs? Varam likt likmes!
Taču izvēle izdarīta. Tāpēc Volfgangs Šoible, kā pats vēlāk atzinis, apzināti stāstījis vācu vēlētājiem par nepieciešamību ieguldīt papildu naudu Grieķijā. No vienas puses, lai neviens nevarētu pārmest, ka, redz, pirms vēlēšanām šo informāciju bija slēpuši. No otras puses, pagaidām grieķu jautājums vairāk skar vācu iedzīvotāju emocijas nevis naudasmakus. Jo nedz krīzi, nedz naudas aizplūšanu dienvidu virzienā vācu iedzīvotāji tik lielā mērā nejūt. Pat gluži otrādi -
vācu obligācijas uz dienvidvalstu haotiskā fona ir ārkārtīgi pieprasītas un ar zemām procentlikmēm, kas pēc "Spiegel" datiem, ļāvis Vācijai nopelnīt 41 miljardu eiro.
Un, jā, runājot par „palīdzību” grieķiem, neaizmirsīsim, ka tā nav nesavtīga. Arī tas ir kredīts, kas nes aizdevējiem visai konkrētu peļņu procentmaksājumos.
