Svilpes, skaļruņi un cilvēku jūra, kas nobloķējusi Atēnu centru - brīnišķīgas Grieķijas vasaras izskaņā šīs valsts iedzīvotāji atkal sākuši protestus. To iemesls nemainās jau trīs gadus pēc kārtas kopš Grieķija, nespējot patstāvīgi tikt ārā no krīzes, lūgusi starptautisko palīdzību un ir spiesta pakļauties aizdevēju prasībām. Viena no prasībām, kas savulaik tika izvirzīta arī Latvijai - samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu. Taču Grieķijā šis skaitlis ir mērāms simtiem tūkstošos.
Lai nešokētu sabiedrību ar zibenīgām masu atlaišanām, valdības vīri izlēmuši sākumā ievietot šos cilvēkus īpašajā darba rezervē, lai piemeklētu darbu saistītajā jomā, kur jūtams darbinieku trūkums. Ar vienu noteikumu – ja cita darbavieta netiks atrasta, tad viņš tiks atlaists. Šādā shēmā jau ievietoti 2 200 skolu sargi. To starpā Liana Tasalopulu, kas nostrādājusi šajā amatā 13 gadus. Šī sieviete stāsta, ka viņa ir mērojusi tālu ceļu no savas mājvietas, lai tiktu uz Atēnām:
„Mēs nākam ar protestiem jau daudzas reizes, taču valdība ar mums spēlējas. Vienas nakts laikā viņi mūs padzen, jo esam 2200 skolu sargi, un šis skaitlis ir visai labs, lai uzrādītu aizdevējiem. Problēma ir tāda, ka padzenot mūs, kas aizsargā bērnus no narkotikām un vardarbības, tai pat laikā viņi pieņem darbā trīsarpus sargus no ES nodarbinātības programmas!”
Bez darba ir arī Lianas vīrs un meita. Taču, pēc protestētājas vārdiem, no skolu sargu atlaišanas cietīs ne tikai viņas ģimene, bet arī bērni. Jo skolu sargi bieži vien stājas narkotiku izplatītāju ceļā. Viens no skolu sargiem man teicis, ka personīgi esot aizturējis narkodīlerus skolas teritorijā. Taču tagad šaubās, vai ies liecināt pret noziedzniekiem tiesā. Vakar, iesākot streiku nedēļu, saniknotie skolu sargi nobloķēja ieeju Administratīvo reformu ministrijas kā. Policija pielietoja asaru gāzi, kā dēļ trīs cilvēki ar elpošanas problēmām tika nogādāti Atēnu slimnīcās.
Tikmēr pie Atēnu Universitātes ēkas skan skaļa mūzika un pulcējas tūkstošiem skolotāju, augstskolu pasniedzēju, skolēnu un studentu. Tikai pagājušonedēļ Grieķijā sākās jaunais mācību gads, un nu skolotāju streika dēļ bērniem vienas nedēļas pārtraukums. Protestētāju rindās satieku Atēnu Politehniskās universitātes studentu Statisu Kontolatisu. Šis jauneklis studē inženiertehnoloģijas, rit viņa pēdējais mācību gads un, jautāts par nākotnes plāniem, Statis saka, ka negrasās pamest valsti un centīsies atrast darbu dzimtenē.
Jaunam cilvēkam ir grūti atrast darbu Grieķijā, jo šeit bezdarba līmenis jauniešu vidū ir virs 60%. Daudzi zinātnieki emigrē no mūsu valsts un kļūst par lētu darbaspēku. Bet es gribu palikt šeit, lai cīnītos par savām tiesībām,” saka topošais inženieris.
Gribot negribot Grieķijas iedzīvotājiem tomēr nāksies samierināties ar atlaišanām sabiedriskajā sektorā, intervijā Latvijas Radio atzīst ekonomikas žurnāla „Imerisia” galvenais redaktors Andreas Petsinis.
„Grieķi nepārtraukti protestē un protestē skaļi. Gadu gadiem grupa no 50 cilvēkiem varējusi nobloķēt jebkuru Atēnu ceļu. Pagātnē esam pieredzējuši arī asas sadursmes. Tagad nekas tāds nenotiek. Demonstrācijas notiek, bet nedomāju, ka to dēļ var krist valdība. Pašreiz protestē valsts sektorā strādājošie, kas tiks pārcelti citos mazāk apmaksātos amatos. Es domāju, ka šoruden mēs piedzīvosim grūtus laikus, taču šie 12, 5 tūkstoši cilvēku tiks atlaisti, jo mums jāsaņem nauda no Starptautiskā valūtas fonda. Tomēr varu jums teikt, ka decembrī plānotās atlaišanas, kas ir tikpat liels skaitlis (12,5 tūkstoši), nenotiks, jo grieķu tauta nespēj to pārciest. Tāda ir slepenā vienošanas ar aizdevējiem,” situāciju skaidro Petsinis.
Starptautisko aizdevēju pārstāvji ieradīsies Atēnās jau nākamnedēļ. Ja pārbaude uzrādīs pozitīvu vērtējumu grieķu valdības darbam, tad pēc mēneša valsts saņems nākamo aizdevuma daļu viena miljarda eiro apmērā.
