Pagājušajā nedēļā SVF publicējis ziņojumu par progresu Grieķijas glābšanas programmā. Viena aiz otras tajā minētas daudzās pieļautās kļūdas, kuras gan lielākoties tiek sauktas diplomātiski – par mācībām. Grieķijas gadījumā, spriežot pēc ziņojuma, pasaule guva daudz jaunu mācību. Secināts, ka grieķu spējas tikt ārā no krīzes bija stipri pārvērtētas, valsts parāds pārāk liels un tā restrukturizācija uz privāto kreditoru rēķina nāca par vēlu.
Kritizēti tikuši arī Eiropas partneri. SVF eksperti uzskata, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK) bija tik norūpējušās par eirozonas stabilitāti, ka nespēja pareizi izvērtēt un lietot nepieciešamos glābšanas pasākumus Grieķijas gadījumā. Tā rezultātā visi taupības pasākumi nedeva labumu. Gluži otrādi, ekonomika sāka aizvien straujāku kritumu. Grieķijas bankas zaudēja trešdaļu no saviem noguldījumiem, tūkstošiem cilvēku zaudēja darbu un iztikas līdzekļus.
SVF vaļsirdība Atēnu iedzīvotājus gan ir raisījusi tikai niknumu. „Viņi iznīcināja Grieķiju, kolīdz ienāca mūsu valstī. Mēs bijām dziļos parādos pirms starptautiskās programmas, bet tagad viss ir vēl ļaunāk. Bez darba ir aptuveni divi miljoni, un Troika, SVF ir par to atbildīgi,” saka kāds vīrietis.
Cits atēnietis problēmu saskata pašmāju politiķu rīcībā. „Arī mūsu politiķi ir atbildīgi. Viņi paklausīgi izpilda visu, ko saka SVF un Vācija. Tagad mūsu bērniem nav darba, kā lai viņi dibina ģimenes? Viņi visi brauc meklēt darbu ārzemēs,” dusmīgs ir kāds galvaspilsētas iedzīvotājs.
Grieķijas glābšanas programmu grūti nosaukt par veiksmes stāstu. 2010.gadā valsts vienojās ar aizdevējiem par kredītu 110 miljardu eiro apmērā. Taču ar to nepietika. Pēc diviem gadiem Atēnas lūdza vēl 130 miljardus eiro.
Grieķijas ekonomikas un rūpniecības institūta makroekonomikas analīzes nodaļas vadītājs Mihalis Vasiliadis intervijā Latvijas Radio stāsta, ka lielākā kļūda pieļauta krīzes sākumā. „Sākumā vajadzēja veikt strukturālās reformas un tad veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus. Jūs varat samazināt pensijas un algas vienas nakts laikā, bet reformu īstenošana prasa gadus. Turklāt runa ir par desmitiem un simtiem reformu, kuras bija nepieciešamas grieķu ekonomikai. Tādējādi, mēs veicām bargos fiskālos pasākumus, bet bez reformām tie tikai kavēja ekonomisko izaugsmi,” analizē Vasiliadis.
Neskatoties uz pašu izteikto kritiku, SVF norāda, ka kopumā rīkojies pareizi Grieķijas gadījumā. Un tagad valsts nostājusies uz pareizā, proti, attīstības ceļa. Arī ekonomikas institūta speciālists Mihalis Vasiliadis saka, ka nākamajā gadā varētu atsākties izaugsme. „Pagaidām ir pāragri runāt par Grieķiju kā veiksmes stāstu, bet mēs redzam pirmos iedvesmojošus signālus. Pirms gada mēs nedzirdējām ziņas par potenciālajiem investoriem Grieķijā, bet tagad aizvien jauni ārvalstu uzņēmēji vēlas ieguldīt mūsu ekonomikā,” pauž analītiķis.
Arī Latvijas gadījumā SVF speciālisti izteica bažas, vai izvēlētais, proti, iekšējās devalvācijas ceļš bija tas pareizākais. Taču Latvija daudz ātrāk veica visus nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un reformas, piesavinot veiksmes stāsta titulu.
