Jaunie prezidējošās valsts pienākumi nāk gan pašas Grieķijas, gan visas Eiropas Savienības izšķirīgajā laika posmā. Kā paziņojis grieķu premjerministrs Antonis Samars, tieši šogad valsts beidzot spēs apturēt ekonomisko lejupslīdi, kas ilgusi sešus gadus. Taču arī tagad Atēnas turpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamās aizdevuma summas saņemšanu. Ja oficiāls prezidentūras atklāšanas pasākums plānots 8.janvārī, tad tā dēvētās troikas jeb aizdevēju pārstāvji ieradīsies dažas dienas vēlāk.
Aizdevēju neapmierinātību raisa Grieķijas 1,4 miljardu eiro lielais budžeta deficīts, kas ir prognozēts šogad. Un tādā gaisotnē Grieķija plāno apspriest visas Eiropas banku savienības izveidošanu un arī jaunu darbavietu radīšanu.
Ne mazāk diskusiju, visticamāk, raisīs arī otra grieķu prezidentūras pasludinātā prioritāte - cīņa ar nelegālo imigrāciju. Tieši grieķu un nākamās prezidējošās valsts - Itālijas - krasti un sauszemes robežas katru dienu tiek pakļauti nelegālo iebraucēju spiedienam. Lai arī viņu vēlamais galamērķis visbiežāk ir citas valstis ar augstāku labklājības līmeni, pēc esošā tā dēvētā Dublinas regulējuma viņi spiesti palikt te. Un šo problēmu dienvidvalstis vēlas likt risināšanai uz kopējā Eiropas galda.
„Nelegālā imigrācija ir kā šķidrums. Ja uztaisa šķērsli vienā vietā, plūsma aiziet pa citu ceļu. Teiksim, ja aizver grieķu-turku robežu, tad nelegālo imigrantu plūsma pārvirzās uz Egejas jūru. Optimālais risinājums būtu sadalīt nelegālos imigrantus starp visām dalībvalstīm. Bet tas nav viegli. Taču mums ir arī solidaritātes fondi un citi instrumenti, lai risinātu problēmu, ievērojot cilvēktiesību normas," spriež Grieķijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Konstantinos Kutras.
Pēc neoficiālajiem datiem, migrantu skaits Grieķijā ir viena miljona robežās uz kopējā iedzīvotāju skaita ap 11 miljoniem. Finanšu nestabilitāte, bezdarbs un nelegālo bēgļu problēma visai negatīvi ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu.
Kā intervijā Latvijas Radio atzīst ģeopolitikas pasniedzējs Atēnu universitātē Konstantinos Grivas, grieķu tauta varētu mainīt Rietumu orientāciju:
„Es domāju, ka tuvākā viena gada vai vairāku gadu laikā iespējama šāda situācija: ja Krievija vēlēsies (un tas ir lielais "ja"), tā varēs nopirkt visu Grieķiju. Tā var piedāvāt naudu un iegūt atbalstu savas ģeopolitikas ietekmes paplašināšanai. Nākotnē var parādīties sava veida krieviskā Grieķija, proti, Grieķija zem izteiktās Krievijas ietekmes iekš Eiropas Savienības un NATO. Tas var radīt apdraudējumu šo organizāciju drošības sistēmai. Eiropas līderiem jāsaprot, ka problēmas Grieķijā nav tikai finanšu dabas, bet tās var izvērsties plašākā ģeopolitikas krīzē. Grieķijas prezidentūra ES padomē, iespējams, ir pēdējais brīdis, lai atjaunotu stipru saikni ar Eiropas Savienību."
Par pagrieziena punktu 28 dalībvalstu apvienības dzīvē kļūs Eiropas Parlamenta vēlēšanas šī gada maijā, kas iekrīt grieķu prezidentūras laikā. Ir visai ticams, ka daudz lielākā skaitā Eiroparlamentā tiks ievēlēti eiroskeptiķi. Grieķijas gadījumā tie varētu būt neonacistiskās partijas "Zelta rītausma" pārstāvji. Tās līderi tiek apsūdzēti noziedzīgas organizācijas izveidē, taču spriedums vēl nav stājies spēkā. Un tas ir vēl viens izaicinājums, kuram vienotai Eiropai jāspēj rast īstā atbilde.
